Galvenie » Raksti » Raksti

Tetovējums – dēmona zīme jeb par tetovējumu satura negatīvo iedarbību

Izvēloties tetovējumu, reti kurš aizdomājas par tā saturu vai zemtekstu. Pārsvarā te darbojas “patīk – nepatīk” kritērijs un “vai, cik skaisti!” princips. (…)

 

31 gadu vecajam Ivo uz ķermeņa ir četrpadsmit zīmējumi: “(…) Sarūgtina vecāku noraidošā attieksme – it kā es būtu apzīmējis viņus! Tēvs apgalvo, ka vecumdienās es ar saviem zīmējumiem izskatīšoties nožēlojami. Mamma baidās, ka šie attēli mani negatīvi programmē. (…)”

 

Tetovēto simbolu jūgā

 

Iespējams, kaut kādi tetovējumi aproču veidā vai dizainera uzzīmēti ornamenti nenes lielas pārmaiņas dzīvē, bet attiecībā uz seniem rūnu rakstiem vai citiem kāda kulta simboliem un zīmēm speciālisti iesaka būt piesardzīgiem.

 

Valdis Kalašs pēta dažādu kultūru simboliku un ir pārliecināts, ka visam, kas palicis vēsturē, pārsvarā ir spēcīgs informatīvais fons, kas iedarbojas uz cilvēka likteni: “Pret seniem simboliem jāizturas ar pietāti un piesardzību. Ja jau tie “nodzīvoja” līdz mūsdienām, tad tiem piemīt noteikts spēks, tos atbalsta un ieskauj kāda enerģija, kas tos arī baro. Piemēram, daudzas senās ciltis veica asiņainas upurēšanas ar šiem simboliem uz savas vai dzīvnieka ādas vai arī uz upuru galda. Ja kāds tetovē šo simbolu sev uz rokas, tad atrodas tā informatīvajā fonā un pat nenojaušot to kļūst par šī kulta līdzdalībnieku. Tas nevar neatstāt pēdas šāda cilvēka psihē. Tas pats attiecas uz okultisma simboliem – tie izskatās noslēpumaini, sola cilvēkam pārdabisku spēku, veiksmi, bet obligāti paņem kaut ko pretī. Cilvēks faktiski kļūst par šī mentālā egregora vergu. Tādējādi jebkurā tetovējumā ir daļa no zombēšanas mehānisma, kas padara cilvēku par svešas gribas nesēju.

 

Nav maz tetovējumu, kuri izskatās pēc pentakla – maģiska zīmējuma, ar kura palīdzību tiek veikts pakļaušanas rituāls. (…) Dažkārt uztetovēt dažādas zīmes vai simbolus nozīmē izvēlēties un pakļauties kādam noteiktam egregoram, kas vada dzīvi noteiktā virzienā. (…)

 

Jutekliska vai seksuāla rakstura tetovējumi padarīs cilvēku par sukuba vai inkuba kalpiem – mīlas dēkas tad ir garantētas, taču to iznākums diez vai cilvēku apmierinās. Kareivīgo vikingu rūnas padarīs cilvēku par karakalpu, un visa viņa turpmākā dzīve tiks pakārtota kauju un konfliktu risināšanai neatkarīgi no tā, vai viņš maz to apzināsies. Arī slepenās iluminātu biedrības zīmes padarīs cilvēku par līdzdalībnieku, bet ne par biedru, jo īstie biedri diez vai atklātu savu piederību pie kādas slepenas organizācijas, tetovējot tās simboliku redzamā vietā.”

 

Divdesmitgadīgā Ilona apstiprina Kalaša teikto. Viņai uz lāpstiņas ir uztetovēts neliels tauriņš. Nesen viņa uzzināja, ka tauriņš ir netikles simbols. [Tauriņš simbolizē vieglumu, vieglu uzvedību, tas ir geišu simbols; mūsdienās prostitūtas mēdz saukt arī par naktstauriņiem.] Tagad Ilona taisās to noņemt. Jaunā sieviete ir pārliecināta, ka tieši tetovējumi bija iemesls, kas lika šķirties no drauga, kurš bija pilnīgi ķerts uz tiem. Daži viņa tetovējumi Ilonu atbaidīja: galvaskausi, zirnekļi, āža purns un agresīva rakstura uzraksti. Sieviete nešaubās, ka tetovējumi pārvērta viņas draugu un ka tas nebeigsies labi. “Viņš kļuva ļoti rupjš, cinisks, izmainījās burtiski pusgada laikā, tagad ir it kā cits cilvēks. Centos viņu pierunāt, lai viņš nedara sev pāri ar tetovējumiem. Bet viņš tikai atteica, ka tas ir viņa ķermenis, tāpēc varot darīt ar sevi, ko gribot. Mēs bieži strīdējāmies, un pēdējais piliens bija viņa ideja iedurt acu baltumos un ielaist tur melnu tinti. Es aizgāju, nesagaidot, kad viņš to paveiks. Tas bija par daudz!”

 

Tetovējas dzīves pabērni

 

Psihologi aizraušanos ar tetovējumiem izskaidro ar cilvēku neapmierinātību ar savu dzīvi, bailēm ieraudzīt lietas tādas, kādas tās ir, nevēlēšanos pieņemt sevi vai zemu pašvērtējumu un acīmredzamu rakstura problēmu ignorēšanu. Tam pamatā ir bērnības traumas, sarežģītas attiecības ar vecākiem vai to trūkums. Tetovējums šādiem cilvēkiem ir kā protests, izaicinājums sabiedrībai – jo kliedzošāks ir uzraksts vai zīmējums, jo dziļāka un sāpīgāka ir cilvēka dvēseles rēta. Vienlaikus tas ir aizsegs, vēlme noslēpties aiz zīmējumiem no pasaules, no patiesības, no sevis, satura aizvietošana ar formu.

 

Reliģiju attieksme – negatīva

 

(…) Bībeles Vecās Derības Levitu grāmata brīdina cilvēku, lai tas nezīmē un netaisa rētas nedz uz sava, nedz uz mirušā rada ķermeņa. Arī citās vietās Bībelē ir runa par ķermeņa, ādas un pat matu neskaršanu. Senos laikos vairākās zemēs valdīja asiņaini upurēšanas kulti, un tetovēšana bija obligāts nosacījums šādiem rituāliem gallu, ģermāņu un slāvu ciltīs. (…) Kristieši to uzskatīja par pagānismu, kam nav nekā kopīga ar Kristus mācību.

 

Noteikta veida tetovēšana ir pieļaujama vienīgi senajā koptu pareizticīgajā baznīcā. Tās draudzes atrodas Ēģiptē, Lībijā un Dienvidsudānā – valstīs, kurās dominē musulmaņu ticība. Koptu baznīcas kristieši tetovē sev uz plaukstas pamata mazu krustiņu, lai tiktu apbedīti pēc kristiešu tradīcijas.

 

Islāmā tetovējumi tiek pieskaitīti pie 76 lielākajiem grēkiem, par kuriem Allāha sūtnis ir nolādējis visus, kas to pieļauj un piekopj.

 

Jūdaisms arī iestājas pret tetovējumiem, saucot šādu praksi par elkdievības izpausmi.

 

Budismā tetovējumi tiek uzskatīti par nevēlamiem – tas, ko cilvēks uztetovē sev ar jēgu, iegrožo viņu, turpretī jebkurš Budas sekotājs tiecas atbrīvoties no jebkādas saistības ar materiālo pasauli, tādējādi tetovējums kļūst par enkuru un traucē reinkarnācijai. (…)

 

Vēlāk nožēlo…

 

Daži pieredzējuši tetovējumu īpašnieki ir vīlušies savā kādreizējā vaļaspriekā. (…)

 

Savulaik Armands, dienesta biedra iespaidots, joka pēc izveidoja sev uz krūtīm piedauzīga rakstura tetovējumu. Pēc 20 gadiem vīrietim nācās paciest sāpīgu tetovējuma noņemšanas procedūru, jo viņam bija kauns rādīties peldvietās un saviem bērniem bez krekla. Turklāt viņš sajuta nevaldāmu miesaskāri, kas viņam maksāja normālas attiecības ar mīļoto sievieti. Pēc “neveiksmīgā joka” noņemšanas vīrietis sajuta atvieglojumu, un arī ģimenē viss sakārtojās. Armands netic, ka tā bija sakritība: “Esmu pārliecināts, ka jebkura zīme uz mūsu ķermeņa uzrunā mūs, dod dzīvei konkrētu virzienu. Piemēram, rēta atgādina par kādu notikumu. Tetovējums jau tāda pati rēta vien ir. Diez vai mani padarītu par labsirdīgu cilvēku kādas kobras, asinskāra plēsoņas attēls vai uzraksts “Dead Head” uz ādas, ko es augām dienām redzēšu. Normāls cilvēks pēc 40 jau grib mieru. Visas tās zīmes mūs ietekmē. Tā ir maz izpētīta joma, to nevar pierādīt, bet var sajust burtiski uz savas ādas. Ja jau mans šķietami miermīlīgais tetovējums man atnesa tik daudz problēmu, ko var pastrādāt kāda uz kakla ietetovēta cilpa vai nāve ar izkapti! Kādam muļķim jābūt, lai kaut ko tādu sev uzblieztu!”

 

Savu attieksmi pret tetovējumiem izsaka arī 57 gadus vecais klostera brālis Andrejs, kam mantojumā no dienesta padomju armijā palikuši burti uz roku pirkstiem un izpletņlēcējs uz pleca. Nu jau vairākus gadus viņa dzīves uzskati ir krasi mainījušies, viņš dzīvo klosterī un tetovējumus uzskata par “velna zīmogu”.

 

“Biju jauns, jutos brašs un bezbailīgs. Jaunos jau ļoti viegli pavedināt uz kaut kādām nevajadzīgām un kaitīgām darbībām. Esmu pārliecināts, ka daudzi nožēlos savus pleķus uz ādas – kāds ātrāk, kāds vēlāk. Tas ir audzināšanas, izglītības un, protams, pieredzes trūkums. Un tā ir pieaugušo atbildība. Jebkurš kristietis zina, ka ķermenis nav cilvēka īpašums, tas ir Dieva radīts un dāvāts mums uz dzīves laiku. Bez tetovējumiem un pīrsingiem. Burtiskā nozīmē tīra un nevainīga miesa. Mēs to, protams, plosām, novalkājam, ievainojam. Visi mūsu grēki tajā redzami. Teikt, ka tas ir mans ķermenis, esmu tā saimnieks, nozīmē nostādīt sevi līdzās Dievam, kas ir visa esošā valdnieks. Bībelē ļoti skaidri ir pateikts, ka ar ķermeni nedrīkst darīt neko pretīgu, tostarp arī aptetovēt. (…)”

 

Aptetovētie rada sev nepievilcīgu tēlu

 

Bez enerģētiskā un morālā aspekta tetovēšanā ir arī praktiskā puse. Piemēram, būtu labi jāapsver, vai tetovējums nenodarīs ļaunumu karjerai, vai nekaitēs profesionālajai reputācijai. Ja ir tetovējums redzamā vietā, tad cilvēku var nepieņemt darbā par modeli, pārdevēju, menedžeri, preses sekretāru, valsts ierēdni [skolotāju, bērnudārza audzinātāju utt.]. Tas ir organizācijas tēla jautājums. Turklāt neviena organizācija negrib, lai tiktu pievērsta negatīva uzmanība nevajadzīgām detaļām.



Avots: https://infoagentura.wordpress.com/2019/01/11/tetovejums-demona-zime-jeb-par-tetovejumu-satura-negativo-iedarbibu/
Kategorija: Raksti | Pievienoja: admin (11.01.2019) | Autors: infoagentura.wordpress.com W
Skatījumu skaits: 49 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt