Galvenie » 2018 » Jūlijs » 1 » Cilvēks - Dieva radīta būtne
12:54
Cilvēks - Dieva radīta būtne

Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1Moz.1:27)

 

Cilvēks ir Dieva radīta, izveidota būtne un Dievam ir tiesības rīkoties ar cilvēku kā vien Viņš vēlas.

 

Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, lauskai starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: ko tu te dari? - Jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: tev jau nav roku? Bēdas tam, kas uz kādu tēvu saka: kādēļ tev bērni? - vai uz kādu māti: kādēļ tu dzemdē? Tā saka Tas Kungs, Israēla Svētais, viņa radītājs: par nākamām lietām jautājiet Mani! Manus dēlus un Manu roku darbu atstājiet Man! (Jes.45:9-11)

 

Bet, ak, Kungs, Tu taču esi mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu veidotājs, mēs visi esam Tavu roku darbs. (Jes.64:8)

 

Vai tad Es nevaru ar jums, Israēla nams, tāpat darīt kā šis podnieks?" saka Tas Kungs. "Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat Manā rokā, Israēla nams. (Jer.18:6)

 

Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis? Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam? (Rom.9:20-21)

 

Īstenībā cilvēks ir šeit zemes virsū kā izmēģinājumu laboratorijā. Viņš visu laiku tiek novērots, katra viņa rīcība un darbošanās, kā arī katrs vārds tiek piefiksēti.

 

Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā; jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts. (Mt.12:36-37)

 

Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. (Atkl.20:12)

 

Cilvēks visu laiku ir zem novērošanas. Pat cilvēka domas Dievam ir zināmas. Nekas nav noslēpjams. Dievs radīja cilvēku tādu, ka spēj pilnībā jebkurā laikā visu zināt par cilvēku.

 

Jūsu domas, kas nāk jūsu prātā, Man ir labi zināmas. (Ec.11:5)

 

Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. (Ps.139:1-4)

 

Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz? (Ps.94:9)

 

Jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat. (Mt.6:8)

 

Jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. (Mt.6:32)

 

Viņa acis nemitīgi vēro tautas. (Ps.66:7)

 

Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem. (Sal.pam.15:3)

 

Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli. (Cah.4:10)

 

Tas Kungs raugās no debesīm, Viņš redz visus cilvēku bērnus; no tās vietas, kur Viņa tronis, Viņš pārredz visus zemes iedzīvotājus; Viņš īpatnēji izveidojis visu viņu sirdis un vēro visus viņu darbus. (Ps.33:13-15)

 

Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms. (Mt.10:26)

 

Cilvēkam nav absolūti nekādu tiesību pašam uz sevi, jo viņš ir Dieva īpašums. Katrs īpašnieks var rīkoties ar savu īpašumu pēc sava ieskata. Arī Dievs nav izņēmums. Viņš rīkojas ar cilvēkiem pēc sava ieskata, tā kā to uzskata par vajadzīgu.

 

Cilvēks tiek novērots katrā viņa dzīves situācijā, un no viņa tagadējās rīcības, ir atkarīga viņa vieta mūžībā. Cilvēks var nonākt labā vietā mūžībā tikai un vienīgi, ievērojot Dieva nosacījumus, t.i. - ticēt Jēzum kā Dieva dēlam un atzīstot viņa Golgātas upuri. Tas vēl nav viss. Pēc tam cilvēkam ir jācenšas dzīvot bezgrēcīgu, Dievam patīkamu dzīvi, jāizpatīk ir savam Īpašniekam un jāpilda Viņa dotie nosacījumi, norādījumi utt.

 

Pār visu zemi ir milzīga novērošanas sistēma. Cilvēks ir atstāts savā vaļā, bet no cilvēka paša ir atkarīga viņa vieta mūžībā.

 

Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem. (Mt.25:19)

 

Kad nu vīnadārza kungs nāks, ko viņš darīs šiem strādniekiem? (Mt.21:40)

 

Dievs var izrīkoties ar cilvēku pēc savas patikas un neviens Viņam neko nevar iebilst.

 

Uz zemes tiek novērota un pētīta cilvēka rīcība jebkurā situācijā. Bieži vien cilvēks speciāli tiek ievietots tādā situācijā jeb pārbaudījumā, kur tiek izpētīta viņa rīcība dotajā situācijā, kā šis cilvēks rīkosies attiecīgajā situācijā.

 

Tu pārbaudi sirdis un īkstis. (Ps.7:10)

 

Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī. (Ps.17:3)

 

Tu mūs esi pārbaudījis, ak, Dievs, un esi mūs dzidrinādams kausējis, kā kausē sudrabu. (Ps.66:10)

 

Tas man bija par labu, ka mani pārbaudīja un pazemoja, lai es mācos Tavus likumus. (Ps.119:71)

 

Redzi, Es tevi šķīstīju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam; Es tevi pārbaudīju ciešanu kausējamā krāsnī. (Jes.48:10)

 

Daudzi tiks izraudzīti, šķīstīti un tīrīti, un pārbaudīti. (Dan.12:10)

 

Pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas. (Lk.8:13)

 

Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1Kor.10:13)

 

Jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. (Jk.1:3)

 

Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu? (Ebr.12:7-9)

 

Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos. (1Pt.1:6)

 

Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. (1Pt.4:12)

 

Īstenībā cilvēks ir tikai eksperimenta auglis. Viņš ir radīts tam, lai tiktu pētīta viņa rīcība. Nezinu kamdēļ? To zina tikai Dievs, kurš radīja cilvēku.

 

Jau paradīzes dārzā cilvēks tika nostādīts pārbaudījumu priekšā un neizturēja tos (baudīja no aizliegtā augļa).

 

Ņemot vērā to, ka Dievs visu zina jau iepriekš, Dievs zināja, ka tā notiks ar cilvēku. Iespējams, ka Viņam bija lielāks plāns - izmantot cilvēku, lai izpētītu viņa rīcību noteiktās situācijās.

 

Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus. (Ps.11:5)

 

Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina visas sirdsprāta tieksmes. (1Laiku 28:9)

 

Jo kamdēļ gan Dievam ir vajadzība pierakstīt katru cilvēka rīcību un katru izteiktu vārdu? Tikai tamdēļ, lai notiesātu pēc tam šo cilvēku?

 

Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai. (Rom.11:32)

 

Jo kā Dievs citādi tiesās pasauli? (Rom.3:6)

 

Kad Dievs redz, ka Viņa projekts jeb eksperiments nav izdevies, Viņš iznīcina gandrīz visu cilvēci, atstājot tikai dažus cilvēkus, un sāk eksperimentu no jauna, krasi samazinot ikviena cilvēka mūža garumu.

 

Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. Un Dievs sacīja: "Es iznīcināšu no zemes virsus cilvēku, kuru Es esmu radījis; cilvēku līdz ar lopiem un rāpuļiem, un putniem gaisā, jo Man ir žēl, ka Es tos esmu radījis." (1Moz.6:6-7)

 

Tad Dievs sacīja: "Mans Gars nevar mūžīgi būt ar cilvēku, jo tas ir miesa. Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi." (1Moz.6:3)

 

Ja agrāk cilvēks dzīvoja ap 900 gadus. tad tagad cilvēka mūžs ir vairs tikai ap 70-80 gadu.

 

Kāpēc Dievs uzreiz neiznīcināja vai neieslodzīja velnu, kad velns sacēlās pret Dievu?

 

Iespējams, ka Dievam ir kaut kāds līgums vai vienošanās ar velnu un Viņš izmanto velnu, lai cilvēku noliktu dažādās situācijās un lai redzētu cilvēka rīcību.

 

Redzi, velns metīs cietumā kādus no jums, lai jūs tiktu pārbaudīti. (Atkl.2:10)

 

Iespējams, ka Dievs cenšas pierādīt to, ka velns nespēs pieveikt cilvēku.

 

Cilvēks tiek novērots visu laiku, viņš pats var to neapzināties! Tas ir tāpat kā kaut kādā darba vietā cilvēku visu laiku novēro kaut kāda vai vairākas videokameras, bet cilvēks pat neapzinās, ka viņš tiek novērots. Šīs kameras piefiksē katru viņa kustību un ieraksta katru viņa izteikto vārdu, un pēc tam ir iespējams redzēt un dzirdēt absolūti visu, ko cilvēks ir darījis vai arī runājis.

 

Līdzīga novērošanas sistēma ir arī Dievam pār katru cilvēku. Katra cilvēka darbība un vārdi tiek piefiksēti. Un savā laikā tie tiks caurskatīti.

 

Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. Jūra atdeva savus mirušos, nāve un viņas valstība atdeva savus mirušos; un tie tika tiesāti, ikviens pēc viņa darbiem. (Atkl.20:12-13)

 

Pirmsplūdu pasauli var nosaukt par Dieva neizdevušos eksperimentu. Dievs gribēja iznīcināt arī Izraēla tautu un no Mozus radīt sev citu tautu, taču Mozus pierunāja Dievu to nedarīt.

 

Un nu laid Mani, ka Manas dusmas iedegtos pret tiem un ka Es izdeldēju tos; bet tevi Es darīšu par lielu tautu. (2Moz.32:10)

 

Sakarā ar pirmsplūdu pasauli iederas teiciens: "Pirmos kucēnus slīcina!" Hmm. Bet nākamos dedzinās ar uguni.

 

Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai. (2Pt.3:6-7)

 

Domāju, ka tagad jums ir radies nedaudz savādāks priekšstats par rakstīto bībelē, nevis tāds, kādu to pasniedz oficiālie reliģijas avoti, kuri atrodas zem sātana kontroles un vadības.

 

Dievs radīja cilvēku. Pēc tam Dievs nolēma iznīcināt cilvēku.

 

Kur ir garantija, ka Dievs kādreiz atkal neiznīcinās  arī jauno zemi un debesis ar to iemītniekiem?

 

Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav. (Atkl.21:1)

 

Vai tas būs jauns eksperimenta etaps?

Skatījumu skaits: 45 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt