7.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [38] Pirmā līdzība.

2. Kad atklāsies taisno sabiedrība, un grēcinieki tiks tiesāti par saviem grēkiem, un tiks izdzīti no zemes virsmas, un kad Taisnais parādīsies izredzēto taisno acu priekšā, kuru darbi ir garu Kunga nosvērti, un gaisma atklāsies taisnajiem un izredzētajiem, dzīvojošajiem uz zemes, - tad kur tad būs grēcinieku mājoklis un pajumte tiem, kuri noraidīja garu Kungu?

3. Būtu labāk priekš viņiem, ja viņi nekad nepiedzimtu.

4. Un kad taisno noslēpumi tiks atklāti, tad grēcinieki tiks tiesāti un bezdievji tiks izraidīti no taisnajiem un izredzētajiem.

5. Un no šī brīža nebūs vairāk spēcīgi un cildeni tie, kuri valda pār zemi, un nespēs skatīties svēto vaigā, jo garu Kunga gaisma spīdēs uz svēto, un taisno, un izredzēto sejām.

6. Un spēcīgie ķēniņi aizies bojā tanī laikā un tiks nodoti taisno un svēto rokās.

7. Un no tā brīža neviens nevarēs (nespēs) lūgt garu Kungu pēc žēlastības, jo viņu (ļaužu) dzīve beigsies.

8. [39] Un tas notiks tanīs dienās, kad izredzētie un svētie bērni nonāks no augstajām debesīm un viņu sēkla savienosies ar cilvēku dēliem.

9. Tanīs dienās Ēnohs saņēma dusmības un dedzības grāmatas un nemiera un apjukuma grāmatas, un tanī pašā laikā mani aiznesa prom no zemes mākonis un vētra, un atnesa mani pie debesu robežām.

10. Un šeit es redzēju citu redzējumu, proti - taisno mājokļus un svēto guļasvietas.

11. Šeit manas acis redzēja mājokļus blakus eņģeļiem un viņu guļvietas blakus svētajiem, redzēju, kā viņi lūdzās, un prasīja, un aizlūdza par cilvēku dēliem, un taisnība tecēja viņu priekšā, kā ūdens, un žēlastība, kā rasa uz zemes: tā ir starp viņiem no mūžības līdz mūžībai.

12. Un tanīs dienās manas acis redzēja taisnības un ticības izredzēto vietu, un kā taisnība valda tanīs dienas, un cik neizskaitāmi daudz taisno un izredzēto Viņa priekšā no mūžības līdz mūžībai.

13. Un es redzēju viņu mājokļus zem garu Kunga spārniem, un redzēju, kā visi taisnie un izredzētie izrotāti Viņa priekšā it kā ar uguns starojumu, un viņu mutes pilnas ar slavēšanu, un viņu lūpas slavē garu Kunga vārdu, un taisnība neatnāk Viņa priekšā.

14. Šeit vēlējos es dzīvot, un mana dvēsele tiecās pie šī mājokļa; šeit jau iepriekš bija sagatavota man daļa, jo tā noteikts attiecībā uz mani pie garu Kunga.

15. Tanīs dienās es slavēju un cildināju garu Kunga vārdu ar svētībām un slavēšanu, jo Viņš noteica man svētību un godību.

16. Ilgi apskatīja manas acis to vietu, un es slavēju Viņu (Kungu), sakot: "Slava Viņam un lai slavēts Viņš no sākuma līdz mūžībai!

17. Viņa priekšā nav beigu; Viņš zina, pirms vēl pasaule radīta, kas tā tāda un kas būs no paaudzes līdz paaudzei.

18. Tevi slavē tie, kuri neguļ" viņi stāv Tavā priekšā godībā, un svētī, slavē un cildina Tevi, sakot: "svēts, svēts, svēts garu Kungs, Viņš piepilda zemi ar gariem"!

19. Un šeit manas acis redzēja visus tos, kuri neguļ, kā viņi stāv Viņa priekšā, un slavē, un saka: "Esi slavēts Tu un lai ir slavēts Kunga vārds no mūžības līdz mūžībai"!

20. Un mana seja izmainījās, tā ka es nevarēju vairāk redzēt.

21. [40] Un pēc tam es redzēju tūkstošu tūkstošus un desmit tūkstoš reiz desmit tūkstošus, neskaitāmus un neizskaitāmi daudzus, stāvošus garu Kunga godības priekšā.

22. Es redzēju, un uz četrām garu Kunga troņa pusēm es ievēroju četras sejas, atšķirīgas no tām, kuras stāvēja tur, un es uzzināju viņu vārdus, jo eņģelis, kurš atnāca ar mani (vai pie manis), atklāja man viņu vārdus un parādīja man visas apslēptās lietas.

23. Un es dzirdēju to četru seju balsi, kā viņi dziedāja slavu godības Kunga priekšā.

24. Pirmā balss slavēja garu Kungu no mūžības un līdz mūžībai.

25. Un citu balsi dzirdēju es, slavē Izredzēto un izredzētos, kuri garu Kunga nosvērti.

26. Un trešo balsi dzirdēju es, prasa un lūdz par dzīvojošajiem uz zemes, un lūdzas garu Kunga vārdā.

27. Un dzirdēju es ceturto balsi, kā viņš atvairīja ienaidniekus un neļāva viņiem pietuvoties pie garu Kunga, lai apmelotu vai žēlotos par dzīvojošajiem uz zemes.

28. Pēc šā es pajautāju miera eņģelim, kurš gāja ar mani, kurš parādīja man visu, kas apslēpts, un sacīju viņam: "Kas ir šīs četras sejas, kuras es redzēju un balss, kuru es dzirdēju un pierakstīju"?

29. Un viņš sacīja man: "Tas pirmais - ir žēlsirdīgais un ilgi pacietīgais svētais Mihaēls; un cits, nolikts pār visām slimībām un pār visām cilvēku dēlu brūcēm, ir Rafaēls; un trešais, nolikts pār visiem spēkiem, ir svētais Gabriēls; un ceturtais, nolikts pār grēku nožēlu un cerību tiem, kuri saņem mantojumā mūžīgo dzīvību, ir Fanuēls".

30. Un lūk četrus visuaugstā Dieva eņģeļus, un četras viņu balsis es dzirdēju tanīs dienās.

31. [41] Un pēc šā es redzēju visus debesu noslēpumus, un kā sadalīta valstība, un kā cilvēku darbi nosvērti uz svariem.

32. Tur redzēju es izredzēto mājokļus un svēto mājokļus; un manas acis redzēja tur, kā tiek izdzīti no turienes visi grēcinieki, kuri noraidīja garu Kunga vārdu, kā atvaira viņus, un priekš viņiem tur nav vietas tā soda dēļ, kas nāk no garu Kunga.

33. Un tur manas acis redzēja zibens un pērkona noslēpumus, un vēju noslēpumus, kā tie sadalīti, lai pūstu uz zemi, un mākoņu un rasas noslēpumus; un tur redzēju es, no kurienes tie iziet tanī pašā vietā un kā no šejienes tiek piesātināti zemes putekļi.

34. Un tur redzēju es aizslēgtas krātuves, no kurām izplatās vēji, un krusas krātuves, un miglas un mākoņu krātuves, un Viņa mākoņa, kurš iet virs zemes līdz mūžībai.

35. Un es redzēju Saules un Mēness krātuves, no kurienes tie iziet un kur atgriežas, un viņu krāšņo atgriešanos; un es redzēju, kā vienam (t.i. Saulei) ir pārākums pār otru, redzēju arī viņu noteikto kustību, kā tie nepārkāpj ceļus, neko nepieliekot klāt pie sava ceļa un neko neņemot nost no tā, un saglabā uzticību savā starpā, saglabājot zvērestu.

36. vispirms, iziet Saule un veic savu ceļu pa garu Kunga Visumu, un varens ir Viņa vārds no mūžības līdz mūžībai; tai seko redzamais un neredzamais Mēness ceļš; un es redzēju, kā tas beidz kustību pa savu ceļu tanī vietā dienā un naktī, viens (spīdeklis, t.i. Mēness), stājoties pretī otram (Saulei), garu Kunga priekšā; un viņi pateicas, un slavē, un nenomierinās, jo viņu pateicība kalpo viņiem par mieru.

37. Jo spīdošā Saule veic daudz apgriezienu svētībai un lāstam; un Mēness kustība pa viņa ceļu ir gaisma taisnajiem un grēciniekiem Kunga vārdā, kurš nolika atdalīšanu starp gaismu un tumsību, un atdalīja ļaužu dvēseles, un apstiprināja taisno dvēseles Savas taisnības dēļ.

38. Jo ne eņģelis nepārkāpj to, un nekāds spēks nevar izjaukt to (Dieva nolikto), bet Tiesnesis redz viņas visas (ļaužu dvēseles) un tiesā viņas visas Savā priekšā.

39. [42] Gudrība neatrada uz zemes vietu, kur tai dzīvot, un tāpēc tās mājoklis tapa debesīs.

40. Atnāca gudrība, lai dzīvotu starp cilvēku dēliem, neatrada sev vietu; tad gudrība atgriezās atpakaļ savā vietā, un ieņēma savu stāvokli starp eņģeļiem.

41. Un netaisnība izgāja no savām krātuvēm: nemeklēdama to (uzņemšanu), tā atrada to un dzīvoja starp ļaudīm, kā lietus tuksnesī un kā rasa izslāpušā zemē.

42. [43] Un redzēju es atkal zibeņus un debesu zvaigznes, kā Viņš aicināja tās visas atsevišķi pa vārdiem un tās klausījās Viņu.

43. Un es redzēju, kā tās nosvērtas ar pareiziem svariem pēc to gaismas mēra, pēc to vietas platuma un to parādīšanās un griešanās laika (redzēju, kā viens zibens rada otru), un to vēršanos pēc eņģeļu skaita, un kā tās saglabā savā starpā uzticību.

44. Un es pajautāju eņģelim, kurš gāja ar mani un parādīja man, kas apslēpts: "Kas tas ir"?

45. Un viņš sacīja man: "Viņu attēlu parādīja tev garu Kungs: tie ir taisno vārdi, kuri dzīvo uz zemes un tic во garu Kunga vārdā visā mūžībā".

46. [44] Un citu arī redzēju es attiecībā uz zibeņiem, kā tie rodas no zvaigznēm, un kļūst par zibeņiem, un neko nespēj noturēt pie sevis.

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt