4.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [17] Un viņi (eņģeļi) aiznesa mani uz kādu vietu, kur bija figūras, kā liesmojoša uguns, un kad viņi vēlējās, tad rādījās cilvēkiem.

2. Un viņi atveda mani uz vētras vietu un uz kādu kalnu, kura virsotnes gals iesniedzās debesīs.

3. Un es ieraudzīju spilgti spīdošas vietas un pērkonu uz to malām; tā iekšienē ugunīgā loka bultas un maksti priekš tiem, un ugunīgu zobenu, un visus zibeņus.

4. Un viņi aiznesa mani līdz tā saucamajiem ūdeņiem un līdz rietumu ugunij, kurš uzņem sevī katru vakaru norietošo sauli.

5. Un es atnācu pie ugunīgās upes, kuras uguns ir šķidrs, kā ūdens, un kura ietek lielajā jūrā uz rietumiem.

6. Un es redzēju visas lielās upes, un nonācu līdz milzīgajai tumsai, un nonācu tur, kur dodas visi mirstīgie.

7. Un es redzēju ziemas laika tumšo mākoņu kalnus un vietu, kur satek vesela bezdibeņa ūdens.

8. Un es redzēju visu zemes upju muti un bezdibens muti.

9. [18] Un es redzēju visu vēju krātuvi, un redzēju, kā Viņš izskaistināja ar to visu radību, un redzēju zemes pamatus.

10. Un es redzēju zemes stūrakmeni, un redzēju četrus vējus, kuri nes zemi un debess pamatus.

11. Un es redzēju, kā vēji izpleš debesu augstumus, un viņi skrien starp debesīm un zemi - tie ir debesu balsti.

12. Un es redzēju vējus, kuri riņķo debesīs, kuri nes saules apli un visas zvaigznes uz rietu.

13. Un es redzēju vējus uz zemes, kuri nes mākoņus; un redzēju eņģeļu ceļus, un redzēju zemes beigās augšā debesu pamatus.

14. Un es gāju tālāk uz dienvidiem, kurš deg dienu un nakti, - tur, kur atrodas septiņi kalni no dārgakmeņiem,- trīs uz austrumiem un trīs uz dienvidiem: un tieši tie, kuri uz austrumiem, viens no krāsainiem akmeņiem, un viens no pērļu akmeņiem, un viens no antimona; bet tie, kuri uz dienvidiem, no sarkanajiem akmeņiem.

15. Bet vidējais, kurš sniedzas līdz debesīm, kā Dieva tronis, bija no alabastra, un troņa galotne no safīra.

16. Un es redzēju liesmojošu uguni, kurš bija visos kalnos.

17. Un es redzēju tur kādu vietu varenās zemes tanī pusē: tur sapulcējas ūdeņi.

18. Un es redzēju dziļu plaisu zemē ar debesu uguns stabiem; un es redzēju starp tiem krītošus debesu uguns stabus, kurus nevarēja saskaitīt ne virzienā uz augšu, ne uz leju.

19. Un virs tās plaisas es redzēju kādu vietu, kurai nebija ne debess juma pār to, ne zemes pamata zem tā; uz tās nebija ne ūdens, ne putni, bet tā bija tukša vieta.

20. Un bija briesmīgi tas, ko es redzēju tur: septiņas zvaigznes, kā milzīgi degoši kalni un kā gari, kuri prasīja mani.

21. Eņģelis teica man: "Tā ir tā vieta, kur beidzas debesis un zeme; tā kalpo par cietumu debesu zvaigznēm un debesu karapulkiem.

22. Un tās zvaigznes, kuras ripo pār uguni, ir tās pašas, kuras pārkāpa Dieva pavēli pirms savas uzlekšanas, jo tās atnāca ne savā noteiktajā laikā.

23. Un Viņš sadusmojās uz tām un sasaistīja tās līdz laikam, kad beigsies viņu vaina, - līdz noslēpumu gadam".

24. [19] Un Uriēls teica man: "Šeit atradīsies eņģeļu gari, kuri savienojās ar sievām un, pieņēmuši dažādus veidolus, apgānīja cilvēkus un pavedināja viņus, lai viņi nestu upurus dēmoniem, kā dieviem,- atradīsies tieši tanī dienā, kad pār viņiem notiks lielā tiesa, kamēr nesasniegs viņus galīgais liktenis.

25. Tāpat arī ar viņu sievām, kuras pavedināja debesu eņģeļus, izrīkosies tieši tāpat, ka arī ar viņu draugiem.

26. Un tikai es, Ēnohs, skatīju visa robežas, un neviens cilvēks neredzēja tās tā, kā redzēju tās es.

27. [20] Un lūk svēto eņģeļu vārdi, kuri sargā: Uriēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš ir par visu pasauli un bezdibeni; Rafaēls, viens no svētajiem eņģeļiem, ļaužu garu eņģelis; Raguēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš soda pasauli un spīdekļus; Mihaēls, viens no svētajiem eņģeļiem, nolikts pār ļaužu labāko daļu, - par izredzēto tautu; Sarakaēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš nolikts pār cilvēku dēlu dvēselēm, kas noslieca garus uz grēku; Gabriēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš nolikts pār čūskām, un pār paradīzi, un pār ķerubiem; Remiēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kuru Dievs nolika pār tiem, kuri ceļas.

28. [21] Un es apgāju riņķī līdz kādai vietai, kur nebija nekādas lietas.

29. Un es redzēju tur kaut ko briesmīgu, ne paaugstinātās debesis un ne nostiprināto zemi, ne kādu tukšu (tuksnešainu) vietu, varenu un baismīgu.

30. Un šeit es redzēju septiņas debesu zvaigznes, kopā sasaistītas šajā vietā, līdzīgi milzīgiem kalniem un liesmojošiem it kā ar uguni.

31. Šoreiz es sacīju: "Par kādu grēku tās saistītas un par ko tās šeit izdzītas"?

32. Tad man sacīja Uriēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš bija ar mani kā mans ceļa rādītājs: "Ēnoh, kādēļ tu izokšķerē, un kādēļ gribi uzzināt, un jautā, un esi ziņkārīgs?

33. Tās ir tās zvaigznes, kuras pārkāpa Visuaugstā Dieva pavēli, un tās saistītas šeit līdz tam laikam, kamēr nebeigsies desmit tūkstoš gadi, - viņu vainas dienu skaits".

34. Un no šejienes es aizgāju uz citu vietu, kura bija vēl briesmīgāka, kā tā, un ieraudzīju kaut ko briesmīgu: tur bija varena uguns, kura liesmoja un dega, un tā bija sadalīta; tā bija ierobežota (ielenkta) ar pilnīgu bezdibeni; vareni uguns stabi krita tur; bet tās (uguns) platumu un lielumu es nevarēju saredzēt, un pat nevarēju saredzēt, no kurienes tā nāk.

35. Tad es teicu: "Cik briesmīga šī vieta un cik mokoši apskatīt to"!

36. Tad atbildēja man Uriēls, viens no svētajiem eņģeļiem, kurš bija ar mani; viņš atbildēja man un sacīja: "Ēnoh, kādēļ tādas bailes un trīsas tevī par šo briesmīgo vietu un redzot šo mocību"?

37. Un viņš teica man: "Šī vieta - eņģeļu cietums, un šeit viņi tiks turēti ieslodzīti līdz mūžībai".

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt