3.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [12] Un pirms viss tas notika, Ēnohs tika apslēpts, un neviens no cilvēkiem nezināja, kur viņš apslēpts, un kur viņš mājo, un kas ar viņu notika.

2. Un visa viņa darbība zemes dzīves laikā bija ar svētajiem un ar sargiem.

3. - Un līdzko es, Ēnohs, sāku slavēt vareno pasaules Kungu un Ķēniņu, kā mani aicināja sargi, - mani, Ēnohu, rakstvedi, - un teica man: "Ēnoh, taisnības rakstvedi!

4. Ej, pavēsti debesu sargiem, kuri atstāja augstās debesis un svētās mūžīgās vietas, un samaitājās ar sievām, un rīkojās tā, kā dara cilvēku dēli, un ņēma sev sievas, un nonāca uz zemes milzīgā samaitātībā: viņiem nebūs uz zemes ne miera, ne grēku piedošanas: jo viņi nevar priecāties ar saviem bērniem.

5. Savu mīluļu nokaušanu redzēs viņi, un par savu bērnu bojāeju nopūtīsies; un lūgsies, bet žēlastības un miera nebūs viņiem".

6. [13] Un Ēnohs aizgāja un sacīja Azazēlam: "Tev nebūs miera; Nopietns spriedums spriests par tevi, lai ņemtu tevi, saistītu tevi, un atvieglinājums, aizstāvība un žēlsirdība nebūs daļa priekš tevis par to vardarbību, kuru tu iemācīji, un par visām zaimošanas, vardarbības un grēka lietām, kuras tu parādīji cilvēku dēliem".

7. Tad es gāju tālāk un teicu visiem viņiem kopā; un viņi izbijās visi, bailes un trīsas apņēma tos.

8. Un viņi lūdza man uzrakstīt par viņiem lūgumu, lai caur to viņi iegūtu piedošanu, un aiznest viņu lūgumu uz debesīm pie Dieva.

9. Jo paši viņi nevarēja no šī brīža ne runāt ar Viņu, ne pacelt savas acis uz debesīm no kauna par savu grēcīgo vainu, kuras dēļ viņi bija sodīti.

10. Tad es sastādīju viņiem rakstisku lūgumu un lūgšanu attiecībā uz viņu gara stāvokli un viņu atsevišķajai rīcībai un attiecībā uz to, par ko viņi lūdza, lai caur to saņemtu viņi piedošanu un pacietību.

11. Un es aizgāju, un apsēdos pie Danas ūdeņiem Danas apvidū (t.i. uz dienvidiem) no Hermona rietumu puses, un lasīju viņu lūgumu, kamēr neaizmigu.

12. Un lūk uznāca man miegs, un nonāca pār mani redzējums; un es redzēju tiesas redzējumu, kurš man bija jāpavēsta debesu dēliem un jānorāj viņi.

13. Un kā tikko es pamodos no miega, tad atnācu pie viņiem; un visi viņi sēdēja skumīgi ar aizsegtām sejām, sapulcējušies Abelsjaīlā, kas atrodas starp Libānu un Senesēru.

14. Un es pastāstīju viņiem visus redzējumus, kurus redzēju sava miega laikā, un sāku runāt tos patiesības vārdus un norāt debesu sargus.

15. [14] Tas, kas šeit tālāk rakstīts, ir taisnības un pamācības vārds, ko deva man mūžīgie sargi, kā pavēlēja viņiem Svētais un Varenais tanī redzējumā.

16. Es redzēju sava miega redzējuma laikā to, ko es tagad stāstīšu ar savu miesīgo mēli un ar savu dvesmu, kuru Varenais ielicis mutē ļaudīm, lai viņi runātu ar to un saprastu to ar sirdi (domām).

17. Kā radīja Viņš visus cilvēkus un dāvāja viņiem saprātības vārda saprašanu, tā Viņš radīja arī mani un deva man tiesības norāt sargus - debesu dēlus.

18. "Es uzrakstīju jūsu lūgumu, un man tika atklāts redzējumā, ka tieši jūsu lūgums netiks priekš jums izpildīts līdz visai mūžībai, lai lai notiktu pār jums tiesa, un nekas nebūs priekš jums izpildīts.

19. Un no šī brīža jūs nepacelsieties jau uz debesīm līdz visai mūžībai un uz zemes jūs ir jāsasien uz visām pasaules dienām: tāds ir izteikts spriedums.

20. Bet līdz tam jūs ieraudzīsiet savu iemīļoto dēlu iznīcināšanu, un jums piederēs viņi, bet viņi kritīs jūsu priekšā no zobena.

21. Jūsu lūgums par viņiem netiks izpildīts priekš jums, kā arī tas (mans) lūgums par jums; jūs nevarat pat raudās un nopūtās izteikt ar savu muti nevienu vārdu no raksta, kuru es uzrakstīju".

22. Un redzējums man parādījās tādā veidā: lūk mākoņi sauca mani redzējumā un mākonis sauca mani; zvaigžņu un zibens kustība dzina un vilka mani; un vēji redzējumā deva man spārnus un dzina mani.

23. Tie uznesa mani debesīs, un es pietuvojos pie kādas sienas, kura bija veidota no kristāla akmeņiem un ieskauta ar uguns liesmu; un tā sāka baidīt mani.

24. Un es iegāju uguns liesmā, un pietuvojos pie varena nama, kurš bija veidots no kristāla akmeņiem; šī nama sienas bija līdzīgas saliktai grīdai (parkets vai mozaīka) no kristāla akmeņiem, un tā pamats bija kristāls.

25. Tā jumts bija līdzīgs zvaigžņu un zibens ceļam ar ugunīgiem ķerubiem starp to (jumtu) un ūdens debesīm.

26. Liesmojoša uguns ieskāva nama sienas, un tā durvis dega ugunīs.

27. Un es iegāju tanī namā, kurš bija karsts kā uguns un auksts ka ledus; nebija tanī ne prieka, ne dzīvības - bailes apklāja mani un trīsas apņēma mani.

28. Un tā kā es biju satriekts un drebēju, tad nokritu uz sava vaiga; un es redzēju redzējumā.

29. Un lūk tur bija cits nams, lielāks, nekā tas; visi tā vārti bija manā priekšā atvērti, un tas bija veidots no uguns liesmas.

30. Un visā bija tik pārpilni: godībā, krāšņumā un varenībā, ka es nevaru dot tā varenības un tā godības aprakstu jums.

31. Nama pamats bija uguns, un virs tā bija zibens un zvaigžņu ceļš, un pat tā jumts bija liesmojoša uguns.

32. Un es paskatījos un ieraudzīju tanī paaugstinātu troni; tā izskats bija kā salna, un apkārt tam bija it kā spoža saule un ķerubu balsis.

33. Un no varenā troņa nāca liesmojošas uguns upes, tā ka nevarēja skatīties uz to.

34. Un Tas, kurš varens godībā, sēdēja uz tā; Viņa drēbes bija spožākas, kā pati saule, un vairāk kā tīrs sniegs.

35. Ne eņģelis nevarēja ienākt šeit, ne mirstīgais skatīt paša Godpilnā un Varenā sejas skatu.

36. Liesmojošas uguns liesma bija apkārt Viņam, un varena uguns atradās Viņa priekšā, un neviens nevarēja pie Viņa pietuvoties no tiem, kuri atradās pie Viņa: miriādu miriādes bija Viņa priekšā, bet Viņam nebija vajadzīgs svēto padoms.

37. Un svētie, kuri bija Viņa tuvumā, neattālinājās ne dienā, ne naktī un nekad neatkāpās no Viņa.

38. Un man no tā brīža bija pārklājs pār manu pieri, jo trīcēju; tad pasauca mani Kungs ar savu muti un teica man: "Nāc, Ēnoh, šurp un pie Mana svētā vārda"!

39. Un Viņš pavēlēja uzkāpt man un pieiet pie vārtiem - bet es noliecu savu seju .

40. [15] Un Viņš atbildēja un sacīja man ar Saviem vārdiem "Klausies!

41. Nebīsties, Ēnoh, tu taisnais vīrs un taisnības rakstvedis; pienāc šeit un uzklausi Manu vārdu!

42. Un dodies, saki debesu sargiem, kuri sūtīja tevi, lai tu lūgtu par viņiem: jums ir jālūdz par cilvēkiem, bet ne cilvēkiem par jums.

43. Kāpēc jūs atstājāt augstās, svētās, mūžīgās debesis, un gulēja ar sievām, un apgānījās ar cilvēku meitām, un ņēma sev sievas, un rīkojās kā zemes dēli, un dzemdēja dēlus - milžus?

44. Būdami garīgi, svēti, mūžīgās dzīvības svētlaimē, jūs apgānījāties ar sievām, ar miesas asinīm dzemdēja bērnus, iekāroja cilvēku asinis un radīja miesu un asinis, kā dara tie, kuri ir mirstīgi un iznīcīgi.

45. Tādēļ Es viņiem arī devu sievas, lai viņi apaugļotu viņas, un caur viņām dzemdētu bērnus, kā tas parasti notiek uz zemes.

46. Bet jūs bijāt sākumā garīgi, aicināti uz mūžīgās, nemirstīgās dzīvības baudīšanu uz visām pasaules paaudzēm.

47. Tāpēc Es neradīju jums sievas, jo garīgajiem ir savs mājoklis debesīs.

48. Un tagad milži, kuri piedzima no miesas un asins, tiks saukti uz zemes par ļaunajiem gariem un uz zemes nebūs viniem mājokļa.

49. Ļaunas būtnes iziet no viņu miesām; jo viņi ir radīti no augšienes un viņu sākums un pirmā izcelšanās bija no svētajiem sargiem, tad viņi būs uz zemes ļaunie gari, un tiks saukti par ļaunajiem gariem.

50. Bet debesu gariem ir savs mājoklis debesīs, bet zemes gariem, kuri piedzimuši uz zemes, ir savs mājoklis uz zemes.

51. Un milžu gari, kuri dodas uz mākoņiem, aizies bojā, un tiks nogāzti, un sāks veikt vardarbību, un darīs iznīcību uz zemes, un radīs nelaimes; viņi neēdīs, un neslāps, un būs neredzami.

52. Un tās būtnes nesacelsies pret cilvēku dēliem un pret sievām, jo viņi ir cēlušies no viņiem.

53. [16] Milžu nokaušanas un bojāejas un nāves dienā, tikai dvēseles izies no miesām, viņu miesām jātiek nodotām sapūšanai bez tiesas; тtā aizies bojā viņi līdz tai dienai, kad lielā tiesa notiks pār vareno pasauli, - pār sargiem un bezdievīgajiem ļaudīm.

54. Un tagad saki sargiem, kuri sūtīja tevi, lai tu lūgtu par viņiem, un kuri dzīvoja agrāk debesīs, tagad saki viniem: "Jūs bijāt debesīs, un kaut arī apslēptās lietas vēl nebija atklātas jums, tomēr jūs uzzinājāt nelielu noslēpumu un pastāstījāt to savā cietsirdībā sievām, un caur šo noslēpumu sievas un vīri dara zemei daudz ļaunuma".

55. Saki viņiem: "Priekš jums nav miera".

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt