12.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [70] Un notika pēc tam: lūk viņa Ēnoha vārds tika paaugstināts dzīves laikā pie tā cilvēka Dēla un pie garu Kunga, no dzīvojošajiem uz cietzemes.

2. Un tas tika uznests uz gara ratiem, un viņa vārds izgāja no ļaužu vidus.

3. Un no tās dienas es negāju viņu vidū; un Viņš nolaida mani starp diviem vējiem, starp ziemeļiem un rietumiem, - tur, kur eņģeļi paņēma virves, lai izmērītu blakus man vietu priekš izredzētajiem un taisnajiem.

4. Un tur es redzēju pirmos taisno tēvus, no senākajiem laikiem dzīvojošus tanī laikā.

5. [71] Un pēc tam notika, ka mans gars tika apslēpts (aizrauts) un uznests debesīs; tur es redzēju eņģeļu dēlus, kā viņi staigā pa ugunīgām liesmām; un viņu drēbes un viņu apģērbi balti, un viņu sejas gaisma kā kristāls.

6. Un es redzēju divas upes no uguns, un tās uguns gaisma spīdēja, kā hiacinte: un es kritu uz sava vaiga garu Kunga priekšā.

7. Un eņģelis Mihaēls, viens no erceņģeļiem, paņēma mani aiz labās rokas un piecēla mani, un atveda mani pie visiem žēlastības un taisnības noslēpumiem.

8. Un viņš parādīja man visus debesu robežu noslēpumus un visu zvaigžņu un spīdekļu visas krātuves, no kurienes tās iziet svēto priekšā.

9. Un gars aizrāva Ēnohu uz debesu debesīm, un es redzēju tur, tās gaismas vidū, kaut ko tādu, kas bija veidots no kristāla akmeņiem, un starp tiem akmeņiem bija dzīvās uguns liesma.

10. Un mans gars redzēja, kā apkārt tam namam bija uguns, no tā uz četrām pusēm bija upes, piepildītas ar dzīvo uguni, un redzēju, kā tās aplenca to namu.

11. Un apkārt bija serafi, ķerubi un onafīmi: tie ir tie kuri neguļ un sargā viņa godības troni.

12. Un es redzēju eņģeļus, kuri nevar tikt izskaitīti, tūkstošu tūkstošus un desmit tūkstošus reiz desmit tūkstošus, kuri bija apkārt tam namam: un Mihaēls un Rafaēls, Gabriēls un Fanuēls, un svētie eņģeļi, kuri augšā debesīs, iziet un ieiet tanī namā.

13. Un izgāja no tā nama Mihaēls un Gabriēls, Rafaēls un Fanuēls, un daudzi svētie eņģeļi bez skaita, un ar viņiem dienu Galva; Viņa galva bija tīra kā vilna un Viņa drēbes neaprakstāmas.

14. Un es nokritu uz sava vaiga, un visa mana miesa izkusa, un mans gars izmainījās: un es iekliedzos skaļā balsī, spēka garā, un slavēju un cildināju un paaugstināju.

15. Un šī slavēšana, kura izgāja no manas mutes, bija patīkama tam dienu Galvai.

16. Un pats dienu Galva gāja ar Mihaēlu un Gabriēlu, Rafaēlu un Fanuēlu, un ar tūkstošiem un ar desmit tūkstošiem, ar eņģeļiem bez skaita.

17. Un tas eņģelis atnāca pie manis, un sveicināja mani ar savu balsi, un sacīja: "Šis ir tas cilvēka Dēls, dzimušais priekš taisnības", un taisnība mājo pār viņu, un dienu Galvas taisnība neatstās viņu".

18. Un viņš sacīja man: "Viņš pasludina tev mieru nākamā miera vārdā, jo no turienes iziet miers sākot ar visuma radīšanas laiku, un tādā veidā tev tas būs no mūžības un no mūžības līdz mūžībai.

19. Un visi, kuri nākotnē ies pa viņa ceļu, jo taisnība nekad neatstāj viņu, viņu mājokļi būs blakus viņam un viņu mantojums blakus viņam, un viņi netiks atdalīti no viņa uz mūžiem un no mūžības līdz mūžībai.

20. Un tādā veidā blakus tam cilvēka Dēlam būs ilgs mūžs, un miers iestāsies taisnajiem, garu Kunga vārdā no mūžības līdz mūžībai.

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt