11.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [65] Un tanīs dienās Noa ieraudzīja zemi, kā tā saliecās, un tās bojāeja bija tuvu.

2. Un viņš raidīja no turienes savus vaidus un atnāca pie zemes robežām, un kliedza savam vectēvam Ēnoham; un Noa trīs reizes teica noskumušā balsī: "Paklausies mani, paklausies mani, paklausies mani"!

3. Un viņš (Noa) sacīja viņam: "Saki man, kas tas tāds notiek uz zemes ka zeme kļuva tik vāja un notrīcēja?

4. Kā tikai es neaizietu bojā kopā ar to"!

5. Un pēc šī mirkļa bija liela trīcēšana uz zemes, un balss bija dzirdama no debesīm, un es nokritu uz sava vaiga.

6. Un atnāca mans vectēvs Ēnohs, un nostājās blakus man, un sacīja man: "Kāpēc tu sauc uz mani skumīgā saucienā un raudās?

7. No Kunga vaiga iznāca pavēle attiecībā uz dzīvojošajiem uz cietzemes, ka jāiestājas viņu beigām, jo viņi zina visus eņģeļu noslēpumus, un visu velnu varu, un visu viņu apslēpto spēku, un visu to spēku, kuri veic burvestības, un burvestības spēku, un to spēku, kuri lej visai zemei elku attēlus; un tāpat labi zina, ka sudrabs tiek ražots no zemes pīšļiem, un kā šķidrais metāls rodas zemē.

8. Jo svins un alva ne tā tiek ražoti no zemes, kā pirmais (sudrabs): ir īpašs avots, tos ražojošais, un eņģelis, stāvošais tajā, un viņš ir izcils tas eņģelis".

9. Un pēc tam vectēvs Ēnohs apkampa mani ar savu roku, piecēla mani un sacīja man: "Ej, jo es jautāju garu Kungu par šo trīcēšanu uz zemes.

10. Un Viņš sacīja man: Par viņu bezdievību pār viņiem spriesta tiesa, un tā jau netiek skaitīta Manā priekšā mēnešu dēļ, kurus viņi pētīja un caur to uzzināja, ka zeme un dzīvojošie uz tās aizies bojā

11. Un viņiem (eņģeļiem) nebūs patvēruma uz mūžiem, jo viņi parādīja viņiem (ļaudīm) to, kas apslēpts, un viņi ir notiesāti; bet ne kā tu, mans dēls: garu Kungs zina, ka tu esi šķīsts un brīvs no šī sprieduma par noslēpumiem.

12. Un Viņš nostiprināja tavu vārdu starp svētajiem, un saglabās tevi starp dzīvojošajiem uz cietzemes; un Viņš noteica taisnībā tavu sēklu priekš ķēniņiem un priekš varenas godības, un no tavas sēklas izies taisno un svēto avots bez skaita uz mūžiem".

13. [66] Un pēc tam viņš parādīja man soda eņģeļus, gatavus iet un izlaist visus ūdens spēkus, kuri lejā uz zemes, lai atnestu tiesu un bojāeju visiem, kas atpūšas un dzīvo uz cietzemes.

14. Un garu Kungs deva pavēli eņģeļiem, izgājušajiem tagad, lai viņi neizstieptu rokas, bet nogaidītu: jo tie eņģeļi tika nolikti pār ūdens spēkiem.

15. Un es gāju prom no Ēnoha vaiga.

16. [67] Un tanīs dienās bija Kunga vārds man, un Viņš sacīja man: "Noa!

17. Lūk tavs liktenis ir Manā priekšā, liktenis bez pārkāpuma, mīlestības un žēlastības liktenis.

18. Un tagad eņģeļi veido koka ēku; un tā ka viņi izgāja uz šo lietu, tad arī Es pielikšu pie tā Savu roku un sargāšu to (šķirstu); un izies no tā dzīvības sēkla, un zemei jāpārveidojas, lai tā nepaliktu tukša.

19. Un Es nostiprināšu tavu sēklu Manā priekšā uz visu mūžību, un dzīvojošie no tevis izplatīsies pa zemes virsmu, un tā (sēkla) būs svētīta un vairosies uz zemes Kunga vārdā".

20. Un viņi ieslēgs tos eņģeļus, kuri parādīja netaisnību, tanī degošajā ielejā rietumos, kuru parādīja man agrāk vectēvs Ēnohs, blakus zelta, un sudraba, un dzelzs, un šķidra metāla, un svina kalniem.

21. Un es redzēju to ieleju, kurā bija liela trīcēšana un ūdens viļņošanās.

22. Un kad viss tas notika, tad no tās ugunīgās metāliskās lavas un no trīcēšanas, kura tos (ūdeņus) kustināja, tanī vietā (ielejā) parādījās sēra smaka, un tā savienojās ar tiem ūdeņiem; un tā eņģeļu ieleja, kuri pievīla ļaudis, iedegās arvien tālāk zem tās zemes.

23. Un caur šīs pašas zemes ielejām tek uguns upes, - tieši tur, kur notiesāti palikt tie eņģeļi, kuri pievīla dzīvojošos uz cietzemes.

24. Bet tie ūdeņi kalpos tanīs dienās ķēniņiem, un spēcīgajiem, un cildenajiem, un dzīvojošajiem uz cietzemes dvēseles un miesas dziedināšanai un gara sodam, - jo viņu gars piepildīts ar baudu, - lai viņi tiktu sodīti ar savu miesu, jo viņi noraidīja garu Kungu; un viņi diendienā redz savu nākamo sodu un tomēr netic Viņa vārdā.

25. Un tanī pašā mērā, cik spēcīga paliek viņu miesas svelme, notiks arī izmaiņas viņu garā (no mūžības līdz mūžībai), jo nevar tikt sacīts garu Kunga priekšā tukšs vārds.

26. Jo nāks tiesa uz viņiem, jo viņi tic savas miesas baudai un noraida garu Kungu.

27. Un tie paši ūdeņi tanīs dienās tiks izmainīti: jo, kad tie eņģeļi tiks sodīti tanīs dienās, izmainīsies to ūdens avotu svelme, un kad eņģeļi pacelsies, tad ūdens avots izmainīsies un atsals.

28. Un es dzirdēju svēto Mihaēlu, kad viņš atbildēja un sacīja: "Šī tiesa, ar kuru notiesāti eņģeļi, ir liecība priekš ķēniņiem, un spēcīgajiem, un cietzemes valdniekiem.

29. Jo šie tiesas  ūdeņi kalpo eņģeļu dziedināšanai un viņu miesas nāvei; bet viņi (valdītāji) neieraudzīs to un nenoticēs, ka tie ūdeņi izmainīsies un pārvērtīsies ugunī, kura degs mūžīgi".

30. [68] Un pēc tam mans vectēvs Ēnohs deva man grāmatā visu noslēpumu un līdzību zīmes, kuras viņam tika dotas, un savāca tās priekš manis līdzību grāmatas vārdos.

31. Un tanī dienā atbildēja svētais Mihaēls Rafaēlam, sakot: "Gara spēks velk mani un uztrauc mani, un tiesas noslēpumu stingrība, - tiesas pār eņģeļiem, - pārsteidz mani; kas var izturēt tiesas stingrību, kurš veikts un līdz šim brīdim pastāv un no kura viņi deg"?

32. Un atkal atbildēja un sacīja svētais Mihaēls Rafaēlam: "Vai ir kāds tāds, kurš nekļūtu sirdī mīksts un kura nieres neietrīcētos no šiem vārdiem?

33. Tiesa notika attiecībā uz viniem, - attiecībā uz tiem, kurus izdzina viņi tādā veidā".

34. Un notika, kad svētais Mihaēls stāvēja garu Kunga priekšā, tad viņš sacīja Rafaēlam šādi: "Un es nepārstāvēšu viņus Kunga acu priekšā, jo garu Kungs sadusmojās uz viņiem, jo viņi rīkojas tā, it kā būtu līdzīgi Dievam.

35. Tāpēc pār viņiem nāks tiesa, kura apslēpta, no mūžības līdz mūžībai; jo ne eņģelis, ne cilvēks nesaņems savu daļu, bet tikai viņi saņems savu tiesu, no mūžības līdz mūžībai".

36. [69] Un pēc šīs tiesas viņi uzvels uz viņiem dusmas un niknumu, jo viņi parādīja to dzīvojošajiem uz cietzemes.

37. Un lūk to eņģeļu vārdi, un šie ir viņu vārdi: pirmais no viņiem Semjaza, otrais Artakīfa, trešais Armēns, ceturtais Kokabēls, piektais Turaēls, sestais Rumjāls, septītais Danjāls, astotais Nekaēls, devītais Barakēls, desmitais Azazēls: vienpadsmitais Armaross, divpadsmitais Batarjāls, trīspadsmitais Busasējals, četrpadsmitais Hananēls, piecpadsmitais Turēls, sešpadsmitais Simapesiēls, septiņpadsmitais Jetrēls, astoņpadsmitais Tumaēls, deviņpadsmitais Turēls, divdesmitais Rumaēls, divdesmit pirmais Azazēls.

38. Un šie ir viņu eņģeļu vadoņi un viņu vadītāju vārdi pār simtiem, piecdesmitiem un desmitiem.

39. Pirmajam vārds Jekons; šis ir tas, kurš pievīla visus svēto eņģeļu bērnus, un atveda viņus uz zemi, un pievīla caur viņiem cilvēku meitas.

40. Un otrajam vārds Asbeēls: šis iedvesa svēto eņģeļu bērniem ļaunu padomu, un pievīla viņus, lai viņi apgānītu savas miesas ar cilvēku meitām.

41. Un trešajam vārds Gadreēls: šis ir tas kurš, parādīja показал cilvēku dēliem visus nāvējošos sitienus, un viņš pievīla Ievu, un parādīja cilvēku dēliem nāves ieročus, un bruņas, un vairogu, un zobenu priekš cīņas, un parādīja cilvēku dēliem visus nāves ieročus.

42. Un no viņa rokas tie pārgāja dzīvojošajiem uz cietzemes, no tās stundas līdz mūžībai.

43. Un ceturtajam vārds Penemue: šis parādīja cilvēku dēliem rūgto un saldo, un parādīja viņiem visus viņu gudrības noslēpumus.

44. Viņš iemācīja ļaudīm rakstīt ar tinti un lietot papīru, un caur to daudzi sagrēkoja no mūžības līdz mūžībai un līdz šai dienai.

45. Jo ļaudis radīti ne tam, lai viņi, tādā veidā, ar niedri un tinti nostiprinātu savu uzticību (savu vārdu).

46. Jo ļaudis radīti ne savādāk, kā eņģeļi, lai viņi būtu taisni un šķīsti, un nāve, kura pazudina ikvienu, neskartu viņus, bet viņi iet boja caur šīm savām zināšanām, un caur šo spēku tā aprij mani.

47. Un piektā vārds Kasdeja: šis parādīja ļaudīm visus ļaunos garu un dēmonu sitienus, un dzimšanas sitienus mātes miesās, lai izņemtu to, un dvēseles sitienus, čūsku kodienus, un sitienus, kuri notiek pusdienlaikā, - čūskas dēla, sauktu par Tabāetu.

48. Un tas ir Kasbeēla skaitlis, kurš parādīja svētajiem zvēresta galvu, kad viņš dzīvoja augstu augšā godībā, un tā (zvēresta) vārds ir Bika.

49. Un tas eņģelis sacīja svētajam Mihaēlam, lai viņš parāda viņiem apslēpto Dieva vārdu, lai viņi redzētu to apslēpto vārdu un pieminētu to zvērestā, lai tiktu satricināti tā vārda priekšā un ar zvērestu tie, kuri parādīja cilvēku dēliem visu, kas bija apslēpts.

50. Un tāds spēks tam zvērestam, jo tas ir spēcīgs un varens, un Viņš nolika šo zvērestu Akae svētā Mihaēla rokās.

51. Un tādi ir zvēresta noslēpumi, un tie (pasaules noslēpumi) nostiprināti caur tā zvērestu, un tā spēkā debesis uzkarinātas, pirms vēl bija radīta pasaule, un līdz mūžībai.

52. Un caur to tika izveidota zeme uz ūdens, un tā spēkā.

53. Iziet no kalnu dārgumiem brīnišķīgs ūdens priekš dzīvojošajiem no pasaules radīšanas līdz mūžībai.

54. Un caur to zvērestu tika radīta jūra, un, kā tās pamatu, Viņš nolika tai uz dusmības laiku smiltis, un tā nedrīkst pārkāpt to no pasaules radīšanas līdz mūžībai.

55. Un caur to zvērestu zemes pamati nostiprināti, un stāv un nekustas no savas vietas no mūžības līdz mūžībai.

56. Un caur to zvērestu veic savu kustību saule un mēness, un neatkāpjas no viņiem rakstītā no mūžības līdz mūžībai.

57. Un caur zvērestu zvaigznes veic savu kustību, un Viņš sauc tās pēc vārdiem un tās atbild Viņam no mūžības līdz mūžībai; un tieši tāpat  ūdens, vēju un visa gaisa gari, un to ceļi pa visiem garu savienojumiem.

58. Un tanī (zvēresta spēkā) glabājas pērkona balsu un zibens gaismas krātuves; un tanī glabājas krusas un salnas krātuves, un lietus un rasas krātuves.

59. Un tie visi tic un sūta pateicību garu Kungam, un slavē ar visu savu spēku, un to barība sastāv no skaļām pateicībām; tie pateicas, un slavē, un cildina garu Kunga vārdu no mūžības līdz mūžībai.

60. Un varens pār tiem šis zvērests, un tie saglabājas caur to, un to ceļi saglabājas, un to kustība netiek pārkāpta.

61. Un bija priekš viņiem (priekš taisnajiem) liels prieks, un slavēja, un cildināja par to, ka viņiem bija atklāts tā cilvēka Dēla vārds.

62. Un viņš apsēdās uz savas godības troņa un visa tiesa tika nodota viņam, - cilvēka Dēlam, - un viņš atļāva atnākt un iet bojā no zemes virsmas grēciniekiem un tiem, kuri pievīla pasauli.

63. Viņi saistīti ar ķēdi un ieslēgti savās sapulcēšanās izvirtības vietās, un visi viņu darbi izzūd no zemes.

64. Un no šī brīža nebūs vairāk tur nekas iznīcīgs, jo viņš, vīra Dēls, parādījās un apsēdās uz savas godības troņa: un jebkāds ļaunums pazudīs un pāries viņa vaiga priekšā; bet tā vīra Dēla vārdam būs spēks garu Kunga priekšā.

65. Šī ir trešā Ēnoha līdzība.

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt