10.nodaļa

 

Ēnoha grāmata

 

 | Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

 

1. [60] Ēnoha dzīves piecsimtais gads, septītais mēnesis, mēneša četrpadsmitā diena.

2. Tanī līdzībā es redzēju, kā debesu debesis izkustējās no spēcīga satricinājuma, un Visuaugstākā karapulki, un tūkstošu tūkstoši un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši eņģeļu bija satriekti ar spēcīgu satraukumu.

3. Un tanī stundā es ieraudzīju dienu Galvu, sēdošu uz Savas godības troņa, un eņģeļus un taisnos, stāvošus apkārt Viņam.

4. Un mani apņēma spēcīgas trīsas, un bailes pārņēma mani; mani gurni saliecās un kļuva vāji, visa mana būtība izkusa, un es nokritu uz sava vaiga.

5. Tad svētais Mihaēls sūtīja citu svēto eņģeli, - vienu no svētajiem eņģeļiem, - un viņš pacēla mani; un kā tikko viņš mani pacēla, mans gars vērsās atpakaļ, jo es nevarēju izturēt šī karapulka izskatu, un debesu izkustēšanās un trīcēšanas.

6. Un sacīja man svētais Mihaēls: "Kāpēc redzētais tā satrauca tevi?

7. Līdz šai dienai bija Viņa žēlastības diena, jo Viņš bija žēlsirdīgs un ilgi pacietīgs uz zemes augsni apdzīvojošajiem.

8. Bet lūk atnāks diena, un vara, un sods, un tiesa, ko sagatavoja garu Kungs tiem, kuri noliecas taisnās tiesas priekšā, un tiem, kuri noraida taisno tiesu, un tiem, kuri veltīgi lieto Viņa vārdu; un tā diena būs par aizsardzību izredzētajiem, bet grēciniekiem par izmeklēšanu.

9. Un tanī dienā tiks sadalīti divi briesmoņi: sievišķais briesmonis, saukts par Leviatānu, lai tas dzīvotu jūras bezdibenī virs ūdens avotiem, un vīrišķais saucas par Behemotu, kurš ar savām krūtīm aizņem neapdzīvotu tuksnesi, sauktu par Duidaīnu, kura atrodas uz austrumiem no dārza, kur dzīvo izredzētie un taisnie un kur paņemts mans vectēvs, septītais no Ādama pirmā cilvēka, kuru radīja garu Kungs.

10. Un es lūdzu to citu eņģeli, lai viņš parāda man to briesmoņu varu, kā viņi atdalīti vienā dienā, un viens tika nolikts jūras dziļumos, bet otrs uz tuksneša cieto augsni.

11. Un viņš sacīja man: "Tu, cilvēka dēls, - tu centies šeit uzzināt, kas apslēpts".

12. Un sacīja man cits eņģelis, kurš gāja ar mani un parādīja man, kas atrodas apslēptās vietās, pirmo un pēdējo, kas debesīs augstumā un zemes dziļumos, un kas debesu robežās, un krātuvēs pie debesu pamatiem, un vēju krātuvēs; un viņš parādīja, kā norīkoti vēji, un kā tie tiek nosvērti, un kā izskaitīti avoti un vēji pēc gara spēka, un kāds spēks mēness gaismai, un kā tas viss ir taisnības spēks, un (parādīja) zvaigžņu sadalīšanu pēc viņu vārdiem, un kā visi nodalījumi sadalīti; un viņš parādīja pērkonus pēc to krišanas vietām, un visus nodalījumus; kuri izdarīti starp zibeņiem, lai tie spīdētu un to vienības uzreiz paklausītu (sekotu aiz viņiem); jo pērkonam ir atpūtas vietas un tam ir noteikts gaidīt savu spērienu; un tie abi - pērkons un zibens - neatdalāmi; un kaut arī tie nav viens, tomēr abi caur gara starpniecību iet kopā un nesadalās.

13. Jo, kad spīd zibens, tad arī pērkons dod savu balsi, un garu aizrauj spēriena laikā un vienādi veic sadalījumu starp tiem; jo to spērienu rezerve, kā smiltis, un katrs no viņiem atsevišķi tiek noturēts savā spērienā ar iemauktiem, un gara spēkā tie atgriežas atpakaļ, un tādā veidā tiek sūtīti tālāk proporcionāli ar zemes valstu skaitu.

14. Un jūras gars ir vīrišķīgs un spēcīgs; un proporcionāli ar sava spēka cietoksni tas pievelk to (jūru) atpakaļ ar iemauktiem; un tādā veidā tā tiek dzīta uz priekšu un izlejas pār visiem zemes kalniem.

15. Un salnas gars ir tā (personīgais, īpašais) eņģelis, un krusas gars ir labais eņģelis.

16. Un sniega garu Viņš nolika tā spēka dēļ, un tam (sniegam) ir īpašs gars; un tas, kas paceļas no tā, ir ka dūmi un tā vārds ir sals.

17. Bet mākoņu gars nav savienots ar tiem (ar salnas, krusas un sniega gariem) viņu krātuvēs, bet tam ir īpaša krātuve; jo tā kustība ir skaidrā laikā un gaismā un tumsā, un ziemā un vasarā, un tā krātuve ir gaisma; un viņš (mākoņa gars) ir viņa eņģelis.

18. Un rasas garam ir savs mājoklis debesu robežās, un tas saistīts ar lietus krātuvi, un tā kustība ir ziemā un vasarā; un tā mākoņi un lietus mākoņi atrodas saistībā un sazinājas viens ar otru.

19. Un kad lietus gars iziet no savas krātuves, atnāk eņģeļi, un atver krātuves, un izlaiž to, un tad tas izkaisās pa visu sauszemi un tādā veidā savienojas ar ūdeni uz zemes.

20. Jo ūdeņi ir priekš dzīvojošajiem uz zemes, jo tie veido barību priekš zemes no Visuaugstākā, kurš ir debesīs; tāpēc lietum ir mērs, un eņģeļi pārvalda to.

21. Es redzēju visas šīs lietas līdz pat taisno dārzam.

22. Un miera eņģelis, kurš bija ar mani, sacīja man: "Šie divi briesmoņi sagatavoti saskaņā ar Dieva varenību priekš tam, lai tiktu pabaroti, lai Dieva nosodījums nebūtu veltīgs; un tiks nogalināti dēli ar savām mātēm un bērni ar saviem tēviem.

23. Kad garu Kunga nosodījums būs uz viņiem, tad būs priekš tam, lai garu Kunga nosodījums nekļūtu veltīgs attiecībā uz viņiem; pēc tam būs tiesa pēc Viņa žēlastības un pacietības.

24. [61] Un es redzēju tanīs pašās dienās, kā tika dotas tiem eņģeļiem garas virves, un viņi pacēla spārnus un aizlidoja, un sasniedza ziemeļus.

25. Un es jautāju eņģelim, sakot: "Kādēļ viņi turēja tās garās virves un devās prom"?

26. Un viņš sacīja man: "Viņi devās prom, lai izmērītu".

27. Un eņģelis, kurš gāja ar mani, sacīja man: "Viņi nes taisno mērus un taisno virves, lai viņi balstītos uz garu Kunga vārdu vienmēr un uz mūžiem.

28. Un sāks un dzīvos izredzētie ar izredzētajiem, un šie mēri tiks doti ticībā un nostiprinās taisnības vārdus.

29. Un šie mēri atklās visu apslēpto zemes dziļumos, un bojā gājušos tuksnešos, un jūras zivju un zvēru aprītos, lai viņi atgrieztos un balstītos uz Izredzētā dienu; jo neviens neies bojā garu Kunga priekšā, un neviens nevar aiziet bojā.

30. Un saglabāja pavēles visi tie, kuri augšā debesīs, un viens spēks, viena balss un viena gaisma, līdzīga ugunij, tika dota viņiem.

31. Un To, vispirms, slavēja, un paaugstināja, un cildināja viņi ar gudrību, un parādīja sevi gudrus vārdā un dzīvības garā.

32. Un garu Kungs nosēdināja Izredzēto uz Savas godības troņa, un Viņš tiesās visus svēto eņģeļu darbus debesīs un nosvērs viņu rīcību uz svariem.

33. Un kad viņš paceļ savu vaigu, lai tiesātu viņu apslēptos ceļus pēc garu Kunga vārda un viņu ceļu visuaugstā Dieva taisnās tiesas ceļā, tad visi viņi sacīs vienā balsī, un slavēs, un cildinās, un paaugstinās, un godinās garu Kunga vārdu.

34. Un sauks visi debesu karapulki un visi svētie, kuri augšā, un Dieva karapulki, - ķerubi un serafi, un ofanīmi, un visi varas eņģeļi, un visi kundzības eņģeļi, un Izredzētais, un citi spēki, kuri uz cietzemes un pār ūdeņiem, - visi viņi sauks tanī dienā un paaugstinās vienā balsī, un slavēs, un gavilēs, un godinās, un cildinās ticības garā, un gudrības un pacietības garā, un žēlastības garā, un taisnības un miera garā, un labestības garā; un visi runās vienā balsī: "Slavē Viņu, un lai ir slavēts garu Kunga vārds no mūžības un līdz mūžībai"!

35. Viņu slavēs visi, kuri neguļ augšā debesīs; Viņu slavēs visi Viņa svētie, kuri debesīs, un visi izredzētie, dzīvojošie dzīvības dārzā, un katrs gaismas gars, spējošais slavēt un cildināt, un paaugstināt, un svētīt Tavu vārdu, un katra miesa, kura ārkārtīgi slavēs un cildinās Tavu vārdu uz mūžiem.

36. Jo varena ir garu Kunga žēlastība, un Viņš ir ilgi pacietīgs, un visu Savu radību un visu Savu spēku, - tik daudz Viņš radīja, - Viņš atklāja taisnajiem un izredzētajiem, garu Kunga vārdā.

37. [62] Un garu Kungs tā pavēlēja ķēniņiem, un spēcīgajiem, un cildenajiem, un apdzīvojošajiem zemi, un sacīja: "Atveriet savas acis un paceliet savus ragus, jo jūs varat uzzināt Izredzēto"!

38. Un garu Kungs apsēdās uz godības troņa, un taisnības gars izlējās par Viņu, un Viņa mutes vārdi nogalināja visus grēciniekus un visus netaisnos, un tie aizgāja bojā Viņa vaiga priekšā.

39. Un stāvēs tanī dienā visi ķēniņi, un spēcīgie, un cildenie, un cietzemes īpašnieki, un ieraudzīs Viņu un uzzinās, kā Viņš sēž uz Savas godības troņa, un Viņa priekšā tiesājas taisnie taisnībā un nekāda tukša runa netiek runāta Viņa priekšā.

40. Tad sasniegs viņus sāpes, kā sievu, kura dzemdību gaidās un kurai grūti dzemdēt, kad viņas dēls ieiet dzemdes ejā, un kurai ir sāpes dzemdējot.

41. Un viena daļa no viņiem skatīsies uz citu, un viņi nobīsies un nolaidīs savu skatienu, un sāpes pārņems viņus, kad viņi ieraudzīs to sievas Dēlu, sēdošu uz savas godības troņa.

42. Un ķēniņi, un spēcīgie, un visi zemes īpašnieki cildinās, un slavēs, un paaugstinās Valdošo pār visu, kas bija apslēpts.

43. Un pirms cilvēka Dēls tika apslēpts, un Visuaugstais saglabāja viņu Savas varenības priekšā, un atklāja viņu izredzētajiem; un tiks iesēta svēto un izredzēto sabiedrība, un stāvēs Viņa priekšā tanī dienā visi izredzētie

44. Un visi varenie ķēniņi, un cildenie, un valdošie pār cietzemi, nokritīs viņa priekšā uz sava vaiga, un pagodinās, un liks uz to cilvēka Dēlu savu cerību, un prasīs viņu un prasīs viņam žēlastību.

45. Un garu Kungs tagad spiedīs viņus, lai viņi nekavējoties ietu prom no Viņa vaiga; un viņu sejas piepildīsies ar kaunu, un tumsa sapulcēsies pār viņiem.

46. Un soda eņģeļi paņems viņus, lai veiktu pār viņiem atriebību par to, ka viņi apspieda Viņa bērnus un izredzētos.

47. Un viņi kļūs par izrādi priekš Viņa taisnajiem un izredzētajiem: viņi (taisnie) priecāsies, raugoties uz viņiem, jo garu Kunga dusmas būs uz viņiem, un garu Kunga zobens piedzersies ar viņiem.

48. Un taisnie un izredzētie tiks izglābti tanī dienā, un vairāk neredzēs no šīs dienas grēcinieku un netaisno sejas.

49. Un garu Kungs mājos pār viņiem, un viņi dzīvos kopā ar to cilvēka Dēlu, un ēdīs, un gulēs, un piecelsies, no mūžības līdz mūžībai.

50. Un taisnie un izredzētie tiks paaugstināti no zemes, un pārstās nolaist savu skatienu, un tiks ieģērbti dzīvības drēbēs.

51. Un tas būs dzīvības apģērbs pie garu Kunga.

52. [63] Tanīs dienās varenie ķēniņi, cietzemes valdnieki, prasīs Viņa soda eņģeļiem, kuriem viņi nodoti, - dāvāt viņiem nedaudz miera, un prasīs, lai viņi varētu krist zemē garu Kunga priekšā un pielūgt, un atzīties Viņa priekšā savos grēkos.

53. Un viņi slavēs un cildinās garu Kungu, un sacīs: "Lai ir slavēts Viņš, garu Kungs un ķēniņu Kungs, spēcīgo Kungs un valdnieku Kungs, godības Kungs un gudrības Kungs, kura priekšā ir skaidrs jebkurš noslēpums.

54. Un Tava varenība no paaudzes līdz paaudzei, un Tava godība no mūžības līdz mūžībai; dziļi visi Tavi noslēpumi un neizskaitāmi, un Tava godība neizrēķināma.

55. Tagad uzzinājām mēs, ka mums jācildina un jāslavē ķēniņu Kungu un To, kurš ir ķēniņš pār visiem ķēniņiem".

56. Un viņi sacīs: "O, ja mums dotu mierinājumu, lai mēs cildinātu Viņu, un pateiktos Viņam, un slavētu viņu, un ticētu Viņa godības priekšā!

57. Un tagad mēs gribam iegūt nelielu mierinājumu, bet neatrodam to: mēs esam izdzīti, un nedabūjām to, gaisma pazuda mūsu priekšā, un tumsa kalpo par mūsu mājokli vienmēr un uz mūžiem.

58. Jo mēs neticējām Viņam, un neslavējām ķēniņu Kunga vārdu par katru Viņa lietu, un mūsu cerība būtu uz mūsu valdīšanas un uz mūsu varenības sceptera.

59. Un tanī mūsu ciešanu un mūsu skumju dienā Viņš neizglābs mūs, un mēs neatradīsim mierinājumu, lai ticētu, ka mūsu Kungs patiess jebkurā Savā lietā, un visās Savās tiesās, un Savā taisnībā, un Viņa tiesas neskatās uz cilvēka vaigu.

60. Un mēs aiziesim bojā Viņa vaiga priekšā par saviem darbiem, un visi mūsu grēki saskaitīti pēc taisnības".

61. Tagad viņi sacīs sev: "Mūsu dvēsele piebarojusies ar netaisnu bagātību, bet tā nenovērsīs to, ka mēs būsim nomesti Šeolas varā".

62. Un pēc tam viņu sejas piepildīsies ar tumsu tā cilvēka Dēla priekšā un viņi tiks noraidīti no viņa vaiga, un zobens dzīvos starp viņiem viņa vaiga priekšā.

63. Un garu Kungs tā sacīja: "Lūk pavēle un tiesa pār spēcīgajiem, un ķēniņiem, un cildenajiem, un cietzemes valdniekiem, garu Kunga priekšā".

64. [64] Tāpat arī citus skatus es redzēju tanī apslēptajā vietā.

65. Es dzirdēju eņģeļa balsi, kā viņš sacīja: "Tie ir eņģeļi, kuri nonāca no debesīm uz zemi un atvēra cilvēku dēliem to, kas bija apklāts, un vilināja cilvēku dēlus veikt grēkus".

 

⇐ Grāmatas saturs | Bībeles saturs | 

Tas var jūs ieinteresēt