Galvenie » 2015 » Janvāris » 19 » Personības kults
04:22
Personības kults

Ļaudīm patīk idealizēt citus cilvēkus. No cilvēkiem izveido "dieviņus", "elkus", pat ja šie cilvēki aicina to nedarīt. Tā bija arī ar apustuļiem Pāvilu un Barnabu.
Kad ļaudis redzēja, ko Pāvils bija darījis, tie sāka runāt, likaoniešu valodā sacīdami: "Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums."  (Ap.d.14:11)

Šādi notiek arī šodien ar daudziem Dieva kalpotājiem, īpaši harizmātijā, bet arī ne tikai tur vien.

Tas saucas - personības kults, kad noteikts cilvēks tiek nolikts augstāka cilvēka rangā (kā maziņš dieviņš), bet pārējie kļūst par šī "dieviņa" sekotājiem un pielūdzējiem.


Šādu ainu mēs diezgan spilgti varam ieraudzīt mūsdienu harizmātijā, kur ir daudz "dieviņu" un viņu sekotāju. Viņus sauc par "svaidītajiem" un jebkurš vārds no viņiem tiek uzskatīts, kā vārds no Tā Kunga, un jebkurš vārds pret viņiem tiek uzskatīts, kā vārds pret pašu To Kungu, jo viņi sevi uzskata par patiesajiem Tā Kunga kalpotājiem.

Personības kults ir spēcīgi nostiprinājies kristietībā: Maksimovs, Muntjans, Ļedjajevs, Adeladža, Prinss, Džoiners, Kouplends, Maijere, Hinns u.c. Šie vārdi runā paši par sevi.

Bet personības kultu mēs sastopam ne tikai harizmātijā, bet arī pārējā kristietībā. Tur arī ir savi "dieviņi": Ravenhilss, Sperdžens, Vošers, Vilkersons u.c, kuriem apkārt ir salasījušies liels skaits šo cilvēku pielūdzēju un sekotāju.

Pat starp tiem, kuri iatrodas it kā ārpus jebkuras konfesijas, ir savs "dieviņš", kaut arī viņš pats vienmēr aicina visus savus klausītājus sekot Kristum, bet ne viņam, tāpat kā to darīja arī apustuļi Pāvils un Barnaba.

Runa iet par Aleksandru Siņicki. Daudzi viņu pazīst kā cilvēku, kurš atmasko citus. Tas ir labs darbs un es viņu cienu kā skaidri domājošu un godīgu cilvēku. Šis darbs nav no vieglajiem. Bet cilvēki ir cilvēki, un cilvēki mīl "dieviņus". Un apkārtējā vide tur ir kļuvusi tāda, ka jebkurš vārds, kurš tiek teikts pret Aleksandru, tiek uzskatīts gandrīz kā Dieva zaimošana, un visi šie cilvēki, kuri iedrošinās to darīt, tiek uzskatīti par atkritējiem vai tādiem, kuriem nepatīk patiesība.

Tā nav Aleksandra vaina, jo viņš vienmēr aicina cilvēkiem būt veselīgi domājošiem un meklēt Tā Kunga vaigu un sekot Kristum.

Bet šie cilvēku vide, kuri ir "aizbēguši" no dažādām denominācijām, ir tāda, ka viņi nav līdz galam atbrīvojušies no tur valdošās domāšanas, un tas ir padarījis savu darbu.

Es zinu, ka daudzi Aleksandra pielūdzēji un varbūt pat arī viņš pats mani nosauks par apmelotāju, viltus liecinieku utt, un visādi centīsies apsūdzēt mani, meklējot manus trūkumus vai manas ģimenes trūkumus.

Bet Tas Kungs aicina visus sekot Jēzum Kristum, Viņš Pats apsola mācīt Savu tautu!

Taču cilvēki ir aizmirsuši, ko tas nozīmē - uzticēties Dievam!

Personības kults — atsevišķas personas paaugstināšana (Vikipēdija).

Katram cilvēkam patīk, kad viņam glaimo, sakot: "Vai, cik tu labs! Cik labi tu pazīsti To Kungu! Lūdzu, iemāci arī mūs!"

Bet mums ir jāzina, ka Tā Kunga priekšā mēs visi esam vienlīdzīgi!
Viens Kungs - Kristus, bet jūs visi esat brāļi!
Bet jums nebūs saukties par rabi; jo viens ir jūsu mācītājs, Kristus, bet jūs visi esat brāļi. (Mt.23:8)
Bet jums nebūs sauktiem tapt: rabbi! Jo viens ir jūsu vadons, Kristus, bet jūs visi esat brāļi.

Kas tas personības kults īstenībā ir? Jo savādāk gadās, ka saki kādu patiesību, un tev pārmet, sakot, ka it kā bībelē nekas par to neesot rakstīts utt. Personības kults bībelīgajā skatījumā - ir nekas cits kā elkdievība.


Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 
Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 
un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus. (2Moz.20:4-6)


Tas ir, no cilvēka iztaisa elku, mazu "dieviņu", sajūsminās par viņu, aizsargā viņu, ir gatavi mirt viņa dēļ, pieņem viņu kā sava veida "Kungu", jo, pats Tas Kungs taču runā caur viņu...

Arī tiem, kuri sludina, ir liela bīstamība aiziet no patiesības. Kā noteikt, ka cilvēks ir aizgājis no patiesības? Kad tu redzi, ka daudzi sāk šim cilvēkam glaimot. Sāk izteikt viņam glaimojošas runas. Bet katram patīk, kad viņu sāk uzskatīt, kā ļoti svarīgu personu.

Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem. (Lk.6:26)
Vai jums, kad visi cilvēki labu no jums runā, jo tāpat viņu tēvi tiem viltīgiem praviešiem darījuši.


Ja jūs ievērojat, ka jums glaimojoši pielišķējas kaut kādi ļaudis, esiet uzmanīgi, jo tas var liecināt par to, ka jūs atrodaties uz nepareizā ceļa!

Dievs vēlas mācīt katru no mums, bet tikai no mums pašiem ir atkarīgs tas, vai mēs vispār vēlamies mācīties no Paša Dieva.


Tie visi būs Dieva mācīti. (Jņ.6:45)
Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā. (1Jņ.2:27)


Mēs redzam no šo Svēto Rakstu vietām, ka Dievs Pats vēlas mūs mācīt.

Bet ko mēs šodien darām? Izvēlamies sev mācītājus pēc sava ieskata un klausāmies viņus, bet pēc tam nesaprotam, kāpēc Dievs mūs nemāca, bet tikai kaut kādus "izredzētos".

Dievs vēlas mācīt katru, bet līdz tam brīdim, kamēr jūs neizmetīsiet visus savus viltus mācītājus ārā, Vinš jūs nemācīs. Jūs saņemat savu "gudrību" un "pamācību" no saviem viltus mācītājiem, tad kāpēc jums vēl Dievs ir vajadzīgs?


Kad tu brēksi, tad lai tev palīdz tavs dievekļu pulks! (Jes.57:13)
Kad tu brēksi, tad lai tavs (dievekļu) pulks tev palīdz.


Kur tad ir tavi dievi, ko tu sev pats darināji? Lai tie ceļas, ja tie var tev palīdzēt vajadzības brīdī! Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu. Kādēļ jūs sūdzaties par Mani? Jūs taču visi esat neuzticībā atkrituši no Manis!" saka Tas Kungs. (Jer.2:28-29)
Kur tad ir tavi dievi, ko tu sevim esi taisījusi? Lai tie ceļās, vai tie bēdu laikā tevi var izpestīt; jo cik tev pilsētu, tik tev arī dievu ir, Jūda! Kāpēc jūs baraties pret mani? Jūs esat visnotaļ pret mani pārkāpušies, saka Tas Kungs.

Cilvēks pats izveido sev "dievus", pats izvēlas sev mācītājus, un rezultāts ir kāds?

Mūsdienās, kad visur ir Internets, var viegli novērot ļaudis, ar ko viņi nodarbojas un ko viņi dara, jo pārsvarā gandrīz visu viņi izliek sociālajos tīklos. Un mēs redzam, ka cilvēkiem patīk dalīties ar to sludinātāju domām, kuras viņi uzskata par autoritātēm priekš sevis. Viņi lasa, klausās, mācās no šiem "svaidītajiem", nejautājot padomu Tam Kungam.

Personības kults - tas nav nekas cits, kā elkdievība. Tas ir, kad cilvēks vai noteikta ļaužu grupa kādu cilvēku ieceļ "svēto" kārtā, sāk sekot viņam, citēt viņa vārdus, meklēt vairāk par šo cilvēku, idealizē viņu. Ja tas notiek cilvēkam vēl dzīvam esot - parasti viņi glaimo šim cilvēkam - bet šim cilvēkam vienmēr ir patīkami, ka viņam seko tik daudzi cilvēki. Bet tas viss ir nekas cits, kā tikai elkdievība.


Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 
Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, 
un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus. (2Moz.20:4-6)

Neveido sev elku no cilvēkiem, tas aizvedīs uz elkdievību!

Varbūt tev nav pasaulīgo elku, bet tanī pašā laikā ir milzīgs lērums kristīgo sludinātāju, kuri ir kļuvuši par sava veida elkiem.


Ja jebkuru cilvēku ieliek tanī vietā, kura pienākas Dievam, tas nozīmē vienīgi elkdievību. Dievs Pats vēlas mūs mācīt, bet jūs izvēlaties sev citus cilvēkus, lai viņi jūs mācītu!

Dievs Pats vēlas mācīt Savu tautu. Bet ja mēs neļaujam Viņam to darīt, mēs iekrītam elkdievībā, jo mēs meklējam, ar ko aizpildīt to vietu, kura pienākas Dievam.

Nemeklējiet sev cilvēkus, kurus atdarināt, meklējiet Dievu To Kungu! Dievs Savu godu nevienam neatdos!
Es esmu Tas Kungs, tas ir Mans Vārds, Savu godu Es citam nedošu, nedz Savu slavu elkiem. (Jes.42:8)
Es esmu Tas Kungs, tas ir mans vārds, un savu godu es citam nedošu, nedz savu slavu tiem elkiem.
Dievs Savu godu nevienam neatdos, neskatoties uz to, cik daudz "nopelnu" vai panākumu ir šim cilvēkam citu priekšā.

Jūs varat uzskatīt sevi par svarīgu personu, bet jums ir jāsaprot tas, ka ir Dievs, kurš jums visu to ir devis un reiz Viņš prasīs norēķinu par visu.

Dievs Pats vēlas mācīt Savu tautu, un priekš tā Viņam ir arī Savi ļaudis, caur kuriem Viņš to dara, un tas nav tā, kā to domā cilvēks, bet tā, kā Pats Dievs nosaka caur Savu Svēto Garu.

Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; 
ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; 
ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem. 
Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. 
Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. 
Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; 
citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. 
Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1Kor.12:4-11)


Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs. 
Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji? 
Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot? (1Kor.12:28-30)


Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, 
lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, 
līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. 
Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. 
Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. 
Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Ef.4:11-16)


Nebūsim pārāk ietiepīgi savā ietiepībā, bet zemosimies Dieva priekšā un ievērosim Viņa noteikumus, lai kopā ar nezālēm neizrautu arī kviešus - t.i. lai neatstumtu tos cilvēkus, kurus Viņš Pats caur Svēto Garu noliek, bet ne tos, kuri paši sevi noliek tādam darbam, kam viņi nemaz nav aicināti.

 

Ja Tas Kungs dos un vēl dzīvi būsim, tad citā reizē parunāsim par mācību, mācītājiem un māceklību.

Skatījumu skaits: 682 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt