Galvenie » 2015 » Janvāris » 29 » Patiesība
15:46
Patiesība

Svētais Gars vēlas katru no mums mācīt. Viņa svaidījums mūs māca. Tā saka Dieva Vārds. Bet vai tiešām tas tā ir?

 

Paskatīsimies uz dažām tā pazīmēm, kā noteikt, vai cilvēks, kurš sauc sevi par kristieti, staigā patiesībā, vai viņš ir Svētā Gara vadīts?

 

Padalīšos ar jums ar to, kādā veidā es to nosaku. Tas ir tikai pirmais solis uz to, lai atklātu patiesību vai melus.

 

Vai var kristietis gadiem ilgi maksāt desmito tiesu un uzskatīt to par mācību no Dieva, ja viņam ir Svētais Gars? Nē!

 

Jo Svētais Gars vada cilvēku uz jebkuru patiesību!

Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā. (1Jņ.2:27)

Tā Kunga svaidījums māca mūs un māca patiesas lietas un nemelo.

 

Un cilvēks pat sajutīs, ka viņu apzog, ka viņa ģimeni apzog, viņam liksies, it kā daļu no viņa paša "izplēš" ārā. Viltus mācītāji to sauc par skopulību, tanī pašā laikā nomaskējot savu alkatību uz naudu. Ja jums ir tāda sajūta tad, kad jūs maksājat desmito tiesu, tad ziniet, ka Svētais Gars mudina jūs aizdomāties! Viņš vēlas jūs mācīt, bet lielais daudzums viltus mācītāju ir apslāpējuši Viņa balsi! Sāciet salīdzināt visu ar Rakstiem, īpaši ar Jauno Derību! Salīdziniet visu ar Rakstiem un neklausieties tos viltus mācītājus un tās viltus balsis, kuras jums māca dažādas maldu mācības un pasakas!

 

Ja cilvēks atzīst desmito tiesu, un tanī pašā laikā paziņo, ka viņam ir Svētais Gars, tad viņš ir melis, jo Svētais Gars nemelos cilvēkam par to, kā nav un nepiekritīs jebkāda veida meliem.

 

Cilvēkam var būt dēmonisks gars (dēmons), kurš, uzdodamies par Svēto Garu, pieviļ cilvēku. Un diemžēl - tāda ir mūsdienu kristietība - pārsvarā tā atrodas pievilšanā un atrodas zem dažādu dēmonu vadības.

 

Cilvēki, kam nav Gara.! (Jūd.1:19) Tas nozīmē - kristieši, kuriem nav Svētā Gara, bet kuri seko dažādiem maldu gariem (dēmoniem).

 

Pirmā pazīme, kā noteikt, kāds gars cilvēku vada - tas ir - paskatīties, ko viņš saka par desmito tiesu! Ja dotais cilvēks (draudzes gans, kalpotājs, "svaidītais", kristietis) apgalvo, ka desmito tiesu ir nepieciešams dot (maksāt) Dievam, tad ar pārliecību var teikt, ka dotais cilvēks atrodas dēmonu ietekmē un vadībā, kuri uzdod sevi par Svēto Garu, Dievu vai Jēzu.

 

Ja cilvēks noliedz desmito tiesu, tad jau tālāk ir jāskatās uz citām pazīmēm, kuras nosaka garu, kas ir cilvēkā, vai viņš ir Dieva Gara vadīts vai arī dēmonu vadīts... Piemēram, ko cilvēks saka par Svētā Gara kristību utt. Ja cilvēks nestaigā patiesībā, tad viņu māca nevis Svētais Gars, bet dēmoni, kuri var uzdot sevi pat par Svēto Garu! Ja mēs sakām, ka mums ir sadraudzība ar Viņu un dzīvojam tumsībā, tad melojam un nedarām patiesību. (1Jņ.1:6)

 

Tas ir ļoti svarīgi, jo tie cilvēki, ar kuriem tev ir sadraudzība, var netieši vai arī tieši iespaidot tavu ceļu šodien un pat to, kur tu pavadīsi mūžību. Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. (1Kor.15:33)

 

Tas Kungs aicina mūs uz svētumu, un arī uz to, lai mēs nesaietos ar brāli, kurš saucas par brāli, bet īstenībā tāds nav. Visi dēsti, ko Mans Debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm. Atstājiet tos! (Mt.15:13-14)

 

Svētais Gars tiek saukts arī par Patiesības Garu. (Jņ.14:17, 15:26)  Gars ir patiesība. (1Jņ.5:6) Tas nozīmē, ka Viņš nekad tev nemācīs melus un neuzdos tos par patiesību!

 

Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā. (Jņ.16:13) Šeit ir rakstīts tas, ka Svētais Gars vadīs visā patiesībā. Patiesība ienīst melus, lai arī kā tos pasniegtu, un lai arī kas tos teiktu, un lai arī kā vārdā tos sacītu! Patiesībai nav nekā kopīga ar meliem! Meli nekad nav no patiesības. (1Jņ.2:21)

 

Jēzus teica: ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība. (Jņ.14:6)

Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi. (Jņ.18:37)

 

Ja cilvēks noraida patiesību, parasti pār viņu nāk pievilšanas gars un ieved viņu vēl dziļāk maldos, un tam seko tas, ka cilvēks izsauc uz sevi Dieva dusmas.

Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. (Rom.1:18) Dieva dusmība parādās arī pār tiem, kuri izkrāpj no kristiešiem tā saucamās desmitās tiesas! Citus tu māci - un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodz? (Rom.2:21) Jo savādāk, kā par Dieva tautas apzagšanu, desmitās tiesas došanu nevar nosaukt! Sodā krīt visi, kas nav ticējuši patiesībai, bet vairāk mīlējuši netaisnību. (2Tes.2:12)

 

Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība! (Rom.2:8)

Desmitās tiesas došana ir kā pirmā pazīme tam, kā noteikt to, vai cilvēks ir melos, vai arī staigā patiesībā. Viss ir vienkārši: ja cilvēks ir desmitās tiesas došanas piekritējs, viņš ir arī zem maldu garu (dēmonu ) vadības.

 

Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. (2Tim.4:3-4)

Daudzi sekos viņu baudu dzīvei, viņu dēļ patiesības ceļš tiks zaimots. (2Pt.2:2)

 

Tātad, mēs paskatījāmies uz pirmo soli, kā noteikt jebkura kristieša garu, kā kalps viņš ir: patiesības vai melu kalps. Protams, ir arī citas pazīmes, kā noteikt cilvēka garu, bet par to mēs parunāsim citā reizē.

Skatījumu skaits: 582 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt