Galvenā » 2015 » Maijs » 21 » Palīdzība bēdu laikā
11:33
Palīdzība bēdu laikā

Lūk, tā arī dzīve dažreiz: mierīgi tā rit savā tecējumā un nekas neliecina par gaidāmo nelaimi.

 

Un pēkšņi, vienā acumirklī, viss pazūd: pamati zem kājām sabrūk un cilvēks krīt bezdibenī. Un vairs nav nekāda glābiņa. Neviens vairs nevar palīdzēt! Viss ir sabrucis. Mierīgās, pierastās dzīves vairs nav...

 

Bet bija tik labi. Lēni un mierīgi viss ritēja savā tecējumā: apkārt puķītes, putniņi dzied, bērni spēlējas, dzīve virzās savā mierīgajā, pierastajā tempā. Dzīves upe tek un laiva mierīgi peld. Visi ir laimīgi, kas gan var paredzēt, ka priekšā ir nelaime?

 

Kad mēs dzīvojam savu mierīgo pierasto dzīvi, vai mēs aizdomājamies, ka tas viss var sabrukt vienā mirklī? Vienā mirklī viss tas, pie kā mēs esam pieraduši, var sabrukt.

 

Mūs visus interesē: "Kas gan ir tur - aiz apvāršņa?"

 

Un domājot par to, mēs zīmējam sev iluzioriskas ainas par trejdevīto zemi, par zelta pilīm, par prinčiem uz baltiem zirgiem. Bet ja tas viss ir tikai ilūzija? Ja īstenībā priekšā ir tikai dziļš kritiens?

 

Ko mēs iesāktu, kā mēs izdzīvotu, ja pēkšņi mums zem kājām viss sabruktu? Ja tas, uz ko mēs daudzus gadus paļāvāmies, pēkšņi pazustu? Ja tas, uz ko daudzus gadus paļāvāmies, izrādītos par piesegtiem meliem, kas velk uz bezdibeni?

 

Vai mums ir kāds, uz kuru grūtā brīdī balstīties un paļauties? Vai ir kāds, kurš palīdzēs mums, kad mēs krītam? Vai mēs varam saukt kā Dāvids:

Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs, uzklausi mani Savā lielajā žēlastībā, Savā uzticīgajā palīdzībā! 
Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no nīdētājiem un no ūdens dziļumiem, 
lai ūdens viļņi mani neapklāj, lai mani neaprij ūdens virpuļi un lai atvari pār mani neaizdara savu muti. (Ps.69:14-16)

 

Vai izdzirdēs mūs Tas Kungs un palīdzēs mums, un vai mēs varēsim pateikties Viņam, kā to darīja Dāvids:

Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu. 
Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus. 
Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam. (Ps.40:2-4)

Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. (Ps.17:17)

 

Vai mēs veidojam savu dzīvi kopā ar Dievu To Kungu? Vai mēs paļaujamies uz Viņu? Kas palīdzēs mums bēdu dienā?

 

Kam mēs uzticam savu dzīvi? Kas mums palīdzēs bēdu dienā?

 

Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs. 
Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem.  (Ps.18:3-4)

Skatījumi: 946 | Pievienoja: admin | Reitings: 5.0/1
Komentāru skaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieiet ]

 

Tas var jūs ieinteresēt