Galvenie » 2014 » Novembris » 21 » Norāšana
16:29
Norāšana

Otrais, ko es ievēroju, pārskatot savus vecos pierakstus sociālajos tīklos, ka neviens no tā saucamajiem kristiešiem mani ne reizi nepamācīja.

 

Lieta ir tāda, ka, atrodoties pievilšanā, paralēli kristīgajai dzīvei nodarbojos arī ar dažām lietām, kuras nav savienojamas ar kristīgo dzīves uztveri.

 

Viena no šīm lietām - veidoju interneta portālu, kurā liku pasaulīgās filmas, bet saites izliku sociālajos tīklos. Toreiz man Feisbukā vien bija apmēram 3000 tā saucamo draugu, kuru lielākā daļa - vairāk kā 90% no viņiem sauca sevi par kristiešiem. Un ne reizi es nesaņēmu nevienu norājienu no viņiem par to. NEVIENU REIZI NE NO VIENA!

 

Vienīgais norājējs bija mana sirdsapziņa, kuru es noslāpēju.

 

Un, lūk, dārgie draugi, paskatieties, kādi jums ir draugi! Vai viņi ir patiesi draugi?

 

Ja pēkšņi jūs paklupsiet un jūsu ceļš novirzīsies uz elles pusi, vai viņi jums norādīs uz pareizo ceļu?

 

Atklāta pārmācība ir labāka nekā maldinātāja mīlestība. (Sal.pam.27:5)

 

Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā. (Sal.pam.28:23)

 

Bet es pats, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt. (Rom.15:14)

 

Bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. (Ebr.3:13)

 

Un tālāk bija pats interesantākais: līdzko es sāku atmaskot viltus mācītājus, daudzi no viņiem kļuva nemierīgi: "Vai drīkst tiesāt svaidītos?" Daži no viņiem aizbāza ausis un nevēlējās klausīties, nobloķēja mani.

 

Uz kurieni dodas kristietība? Vai tiešām uz elli?

 

Tur bija gan mācītāji, gan draugi un paziņas, un visiem bija vienalga līdz tam brīdim, kamēr neaizskāru viņu līderus. Diemžēl tāda ir realitāte!

 

Šeit nav svarīga manas nepareizās rīcības ar filmām motivācija vai mērķis, kāpēc es to darīju, bet ir svarīgi, kā to uzņēma man apkārtesošie cilvēki (tā saucamie draugi). Es necenšos attaisnot sevi, uzveļot vainu no sevis uz viņiem. Bet ja būtu bijusi vieta savlaicīgai norāšanai vai pamācībai no viņu puses, iespējams, varētu izvairīties no daudzām nepareizām lietām.

 

Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. (Ps.141:5)

 

Mani brāļi, ja kāds jūsu starpā nomaldījies no patiesības un kāds viņu atgriež, ziniet, ka tas, kas ir atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābs tā dvēseli no nāves un apklās grēku pulku. (Jēk.5:19-20)

 

Atceroties to visu, vienkārši izraisa izbrīnu tas, ka toreiz nebija neviens, kurš šajā nepareizajā lietā būtu norājis mani...

 

Apkārtesošo vienaldzība.

 

Tas atgādina kādu citu Rakstu vietu no Svētajiem Rakstiem:

Mēs taustāmies gar sienām kā akli, mēs gāzelējamies nemaņā, it kā mums nebūtu acu; mēs klūpam dienas vidū kā tumsā, mēs, būdami labi baroti un dzīvības pilni, esam patiesībā kā miruši. 
Mēs rūcam kā lāči un dūdojam vienmēr kā baloži; mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām glābšanu, bet tā paliek tālu no mums. 
Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tavā priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi: 
atkrituši mēs esam no Tā Kunga un Viņu aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību, daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds. 
Tā ir nostumta pie malas tiesa, un taisnība pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums nekur neatrod ieejas. 
Tiešām, patiesība un uzticība ir pazudušas; kas piekāpjas ļaunuma priekšā, tas krīt par upuri neskaitāmiem laupītājiem. Tas Kungs to redzēja, un Viņam tas ļoti nepatika, ka nav vairs taisnības. 
Un Viņš redzēja, ka nav neviena, un brīnījās, ka nav aizstāvja; tad Viņam palīdzēja Viņa paša elkonis, un Viņa paša taisnība bija Viņam par balstu. 
Viņš apvilka taisnību kā bruņas un lika galvā pestīšanas bruņucepuri; Viņš tērpās atriebības drēbēs kā Savā ieroču tērpā un ietinās dusmu bargumā kā mētelī. 
Viņš atmaksās tieši pēc nopelna, piemērodams bardzību Saviem pretiniekiem, atriebību Saviem ienaidniekiem; jūras salām Viņš atmaksās, kā tās pelnījušas. (Jes.59:10-18)

 

Pat ja Dievs ir izbrīnīts, ka nav neviena, domāju, ka arī mums pašiem nav jābūt pārāk pārsteigtiem, ja atrodamies līdzīgā situācijā.

 

Kādus draugus mēs sev izvēlamies? Vai viņi palīdzēs mums nostāties uz pareizā ceļa? Vai arī, klusējot vēros, kā jūs virzāties pretī pazušanai? Vienkārši tāpēc, ka paši ir pazušanas dēli...

Skatījumu skaits: 567 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt