Galvenie » 2019 » Janvāris » 28 » Kāpēc gan Dievs sodīja cilvēku?
20:39
Kāpēc gan Dievs sodīja cilvēku?

Kad mājās bērns kaut ko izdara un pēc tam saka: "Es to paņēmu un tas jau bija tāds saplēsts!" Un mēs redzam, ka bērns 100% melo, jo ir acīmredzami, ka viņš to ir saplēsis. Tad mēs sākam dusmoties un uzliekam bērnam sodu par to, ka viņš melo, nav teicis patiesību un ir saplēsis šo lietu.

 

Ja bērns būtu teicis: "Piedod, es to netīšām saplēsu, man tā gadījās!" Mēs varbūt bērnam piedotu šo lietu un ieteiktu rīkoties uzmanīgāk. Taču tā vietā mēs sākam dusmoties un uzliekam bērnam sodu.

 

Līdzīgi rīkojas arī Dievs. Viņš cilvēku ir radījis pēc savas līdzības un veidola. Kad mēs redzam, ka bērns melo un nestāsta patiesību par to, ko ir izdarījis, tad mēs dusmojamies un uzliekam sodu bērnam. Bet ja bērns būtu atzinis savu vainu, tad mēs varbūt samīļotu viņu un teiktu: "Kam gan negadās."

 

Kad Ādams ar Ievu sagrēkoja, tā vietā, lai atzītu savu vainu un Dievam pateiktu, ko viņi ir izdarījuši, viņi centās noslēpt savu grēku un vainu uzvelt kādam citam: Ieva čūskai un Ādams Ievai.

 

Un cilvēks sacīja: "Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu." (1Moz.3:12)

 

Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu." (1Moz.3:13)

 

Ādams uzveļ vainu sievai, un netieši arī pašam Dievam, bet Ieva uzveļ vainu čūskai.

 

Dievs tad sadusmojās un sodīja gan Ādamu, gan Ievu, gan arī čūsku. Ja Ādams un Ieva būtu atzinuši savu vainu un būtu lūgušies piedošanu, tad, iespējams, Dievs būtu piedevis un būtu vērsis visu par labu.

 

Tāpēc arī mums šodien ir ļoti svarīgi, ja mēs sagrēkojam, godīgi atzīt savu vainu Dieva priekšā un lūgties piedošanu par izdarīto.

 

Bībele saka, ka:

Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.  Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos. (1Jņ.1:9-10)

 

Bet ja mēs spītējamies pretī un sakām, ka neesam vainīgi pie tā, ko esam izdarījuši, tad Dievs dusmojas un uzliek sodu.

 

Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību. (Rom.1:18)

 

Ja Ādams būtu atzinis savu vainu, iespējams, cilvēce šodien būtu savādāka. Bet mēs nedrīkstam vainot Ādamu pie tā, ko viņš izdarīja. Mums ir jāraugās uz to, ko mēs darām un jāatzīst tas, ko mēs darām nepareizi. Un jālūdz par to piedošana Dievam. Katrs no mums atbildēs pats par sevi. Par saviem grēkiem nedrīkst vainot citu.

 

Ja mēs cenšamies attaisnot savus grēkus, vainojot tajos citus, piemēram, sakot: "Ja tas cilvēks nebūtu tāds, es nebūtu tā rīkojies!" vai arī: "Tikai viņa dēļ es tā darīju!", tad mēs rīkojamies nepareizi un par to saņemam Dieva sodu. Nedrīkst savus grēkus attaisnot ar cita cilvēka rīcību, ar apstākļu sakritību, ar situācijas unikalitāti, ar velna uzbrukumiem, ar dēmoniem vai vēl kaut kā savādāk.

 

Ja mēs izdarām grēku, tad mēs arī esam atbildīgi par šo grēku. Neviens cits tavā vietā neatbildēs par tevis izdarīto grēku. Sods par izdarīto grēku pienākas tev. Un ja tu neatzīsti savu vainu, bet centies to uzkraut citam, tad Dievs šā vai tā sodu uzliks tev!

 

Mums ir jāiemācās atzīt mūsu grēkus, lai Kristus dienā mēs būtu svēti un nevainojami, nevis meklēt attaisnošanu izdarītajam, aizbildinoties ar citiem cilvēkiem, apstākļiem vai velnu!

Skatījumu skaits: 28 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt