Galvenie » 2018 » Jūlijs » 17 » Kāpēc eņģeļi sevi uzdod par Dievu?
09:51
Kāpēc eņģeļi sevi uzdod par Dievu?

Paskatīsimies šodien uz tēmu, par kuru daudzi baidās pat padomāt. Daudzi baidās iedziļināties dažās tēmās, jo uzskata, ka tas viņiem nav vajadzīgs, vai arī viņiem to nevajag. Un pētot sīkāk, sāk atklāties lietas, kas ir pretrunā ar vispārpieņemto kristietības teoloģiju.

 

Un šodien mēs papētīsim tēmu par to, kā eņģeļi uzdodas par Dievu. Uzdošanās nozīmē melot. Par melošanu pienākas sods. Vai tiešām šie eņģeļi savā laikā saņems savu sodu?

 

Mēs varam redzēt to, ka tie eņģeļi, kuri saradojās ar cilvēkiem, uzdeva sevi par Dieviem. To mēs varam redzēt no daudzu tautu leģendām un mītiem. Mēs redzam to, ka eņģeļi uzdevās par Dieviem.

 

Dievi nonāca no debesīm un iemācīja ļaudīm dažādas lietas.

 

Tie eņģeļi, kuri saradojās ar zemes iedzīvotājiem, uzdeva sevi par Dieviem.

 

"Nu, labi," kāds varbūt teiks, "tie taču bija sliktie eņģeļi, velna eņģeļi."

 

Bet kā tad ir ar Dieva eņģeļiem?

 

Paskatīsimies, ko mums saka bībele!

 

Lasot veco derību, mēs varam ieraudzīt lidaparātus jeb NLO, tāpat mēs varam ieraudzīt augsti attīstīto tehnoloģiju pielietošanu, kas primitīvajai tautai likās kā brīnumi un briesmīgas parādības.

 

Tāpat mēs redzam, ka tas, kas Izraēla tautai teica: "Es esmu tavs Dievs Tas Kungs", īstenībā bija eņģelis nevis Dievs.

 

Iedziļinoties bībelē, var atrast tādas lietas, kuras sagrauj mūsdienu reliģijas dogmas.

 

Un Tā Kunga eņģelis viņam parādījās uguns liesmā no ērkšķu krūma, un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega. (2Moz.3:2)

 

Tālāk šis eņģelis jau tiek uzdots par Dievu.

 

Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma. (2Moz.3:4)

 

Un Viņš sacīja: "Es esmu tava tēva Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs." Un Mozus aizklāja savu vaigu, jo viņš bijās Dievu uzlūkot. (2Moz.3:6)

 

Dievu neviens nekad nav redzējis, un pēkšņi Mozus skata Dievu vaigu vaigā. Vai tiešām tas tā ir? Jeb arī Mozus redz eņģeli, kurš runā Dieva vārdā? Bet kāpēc gan šis eņģelis nepasaka pilnu patiesību? Mozus pie degošā ērkšķu krūma satiek Dieva eņģeli nevis Dievu, bet šis eņģelis uzdod sevi par Dievu.

 

Kad četrdesmit gadu bija pagājis, Sinaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degoša ērkšķu krūma liesmā. (Ap.d.7:30)

 

Šo Mozu, ko tie aizliedza, sacīdami: kas tevi iecēlis par valdnieku un soģi? - Dievs ir sūtījis kā vadoni un atbrīvotāju ar eņģeļa roku, kas viņam bija parādījies ērkšķu krūmā. (Ap.d.7:35)

 

Kā mēs redzam no šīm Rakstu vietām, tad ar Mozu runāja eņģelis nevis Dievs. Ja eņģelis runāja Dieva uzdevumā, tad viņam tas tā arī bija jāpasaka, bet mēs redzam, ka šis eņģelis tiek uzdots par Dievu.

 

Tāpat mēs redzam to, ka Sinaja kalnā Dievs runā ar Mozu un dod viņam 10 baušļus, ko rakstījis pats ar savu roku.

 

Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo Tas Kungs nonāca uz to ugunī, un tā dūmi cēlās augšup itin kā cepļa dūmi, un viss kalns ļoti trīcēja. Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā; un Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja pērkonā. (2Moz.19:18-19)

 

Un tauta stāvēja iztālēm, bet Mozus tuvojās tumšajiem mākoņiem, kuros bija Dievs. (2Moz.20:21)

 

Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus. (2Moz.24:15-16)

 

Un Mozus griezās atpakaļ un nokāpa no kalna, un abas liecības plāksnes bija viņa rokā; plāksnes bija abās pusēs aprakstītas; no vienas un no otras puses tās bija aprakstītas. Tās bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegrebts šinīs plāksnēs. (2Moz.32:15-16)

 

Tad Tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā, un nosauca Tā Kunga Vārdu. (2Moz.34:5)

 

Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu. (2Moz.34:29)

 

 

Bet vēlākos Rakstos mēs redzam norādījumu uz to, ka tas bija eņģelis, kurš runāja ar Mozu Sinaja kalnā nevis Dievs.

 

Viņš bija draudzes vidū tuksnesī ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaja kalnā, un bija ar mūsu tēviem, un saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums. (Ap.d.7:38)

 

Atkal mēs redzam to, ka eņģelis, kurš runāja ar Mozu un pat uzrakstīja baušļus uz akmens plāksnēm tiek uzdots vai arī pats uzdodas par Dievu.

 

Būtībā tas sagrauj kristīgās kā arī jūdeiskās un arī islāma reliģijas pamatus. Ja jau tas bija eņģelis, kurš runāja, tad kāpēc šis eņģelis tiek pielūgts kā Dievs?

 

Es šeit neapgalvoju to, ka Dieva nav. Es tikai saku to, ka eņģelis, kurš darbojās Dieva uzdevumā, uzdeva sevi par Dievu.

 

Labi, tagad paskatīsimies uz Izraēla ciltstēvu Jēkabu. Kristīgajā pasaulē ir mīts par to, ka Jēkabs cīnījās ar Dievu. Nu, pirmkārt, Dievs ir Gars, otrkārt, Dievu neviens nekad nav redzējis...

 

Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: "Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību." (1Moz.32:31)

 

Ko mēs redzam vēlākos Rakstos?

 

Viņš cīnījās ar eņģeli un to uzvarēja, jo viņš raudāja un lūdzās žēlastību. (Hoz.12:5)

 

Varbūt lieta ir tāda, ka primitīvā tauta visas pārdabīgās būtnes (tai skaitā arī eņģeļus) uzskatīja par Dieviem?

 

Labi, es saprotu, ja eņģelis runā Dieva vārdā un Dieva uzdevumā, tad visa pielūgsme un slava pieder Dievam, kura uzdevumā un vārdā runā šis eņģelis. Bet ko tad darīt, ja tauta pielūdz šo eņģeli kā Dievu un šis eņģelis par to nekā nesaka? Kur šeit ir patiesība? Kas šinī gadījumā melo? Un kas būs šim eņģelim par melošanu?

 

Ja izrādās, ka Izraēla tautu vadīja eņģelis, kurš uzdevās par Dievu, kāda tad īstenībā ir patiesība? Kāpēc gan Dieva eņģelim vajadzēja melot un uzdoties par Dievu? Ja viņš rīkojās Dieva uzdevumā un vārdā, tad viņam to vajadzēja pateikt.

 

Jo, ja caur eņģeļiem runātais vārds ir bijis stiprs un katra pārkāpums un nepaklausība dabūjusi savu taisno atmaksu. (Ebr.2:2)

 

Domāju, ka mums vēl daudz kas nav saprotams un viss kļūs saprotams tikai laiku beigās, kad maskas nokritīs un viss kļūs acīmredzams.

 

Dievu neviens nekad nav redzējis, Dievs ir Gars. Kā tad Mozus varēja redzēt Dievu un sarunāties ar Viņu un kā Jēkabs varēja arī cīnīties ar Dievu? Mozus redzēja eņģeli, kurš uzdevās par Dievu. Jēkabs cīnījās ar eņģeli, kurš uzdevās par Dievu. Baušļus Izraēla tautai Sinaja kalnā deva eņģelis, kurš uzdevās par Dievu.

 

Bībelē ir neskaitāmas reizes uzsvērts, ka Dievs nekad nemelo un nevar melot, bet mēs varam novērot to, ka tie eņģeļi, kuri uzdevās par Dievu, meloja. Pirmkārt, jau ar to vien, ka šis eņģelis uzdevās par Dievu, kaut arī bija tikai eņģelis!

 

Redzi, Viņš pat Saviem kalpiem neuzticas, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu. (Īj.4:18)

Skatījumu skaits: 168 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt