Galvenie » 2018 » Aprīlis » 24 » Gadiem ilgā mānija
22:01
Gadiem ilgā mānija

Kad cilvēks nonāk sektā, tad viņu līderi iedomājas, ka var darīt ar šiem cilvēkiem visu, ko vien vēlas: ka var pilnībā kontrolēt viņus un viņu dzīves, izrīkoties ar viņu dzīvēm kā ar savām, izlemt šo cilvēku vietā, kā viņiem rīkoties attiecīgā situācijā, dodot viņiem visāda veida padomus un rīkojumus un norādījumus, kā viņiem rīkoties dotajā situācijā utt.

 

Un ja pēkšņi šis cilvēks aiziet no viņu sektas, pat ja ir pagājuši jau vairāki gadi, joprojām šo sektu līderi uzskata šos cilvēkus kā par savu īpašumu, ar kuru vēl joprojām drīkst izrīkoties, kā vien ienāk prātā. Kaut arī viņi šos cilvēkus sāk uzskatīt par atkritējiem, vienalga izturēšanās pret viņiem norāda uz to, ka viņi viņus uzskata par otrās šķiras cilvēkiem, kuri "savas nejēdzības dēļ nomaldījušies no pareizā ceļa." Un vēl pēc daudziem gadiem viņi mēģina iejaukties šo cilvēku dzīvēs, kas kādreiz ir bijuši viņu sektās, it sevišķī, ja kāds no šī cilvēka ģimenes locekļiem turpina apmeklēt doto sektu. Viņi cenšas kontrolēt šos cilvēkus gan caur sevi, gan caur citiem sektantiem, it īpaši caur tiem šī cilvēka ģimenes locekļiem, kuri turpina apmeklēt doto sektu, dažādos veidos iejaucoties šī cilvēka dzīvē.

 

Pajautājiet jebkuram sektantam par tiem, kuri kādreiz ir bijuši viņu sektās, un viņi uzreiz teiks: "Ak jā! Mēs jau pazīstam šo cilvēku! Viņš kādreiz bija pie mums, bet tagad viņš ir atkritis, nespēja pie mums nostiprināties, velns viņu aizveda prom. Bet gan jau Dievs viņu atvedīs atpakaļ pie mums! Mēs viņu neatdosim!"

 

Un joprojām šie sektanti uzskata šos cilvēkus, kuri ir aizgājuši prom no viņu sektām, par savējiem, un attiecīgi arī pret viņiem izturas. Pat, ja cilvēks nav bijis viņu sektā krietnu laiku - gadus 5 - pat tad viņi uzskata šos cilvēkus kā tādus, kuri ir it kā garīgi atpalikuši vai tamlīdzīgi, jo nav spējuši noturēties viņu sektā, ko viņi uzskata par patieso Kristus draudzi. Viņi uzskata šos cilvēkus par muļķiem.

 

Un ja mēs pavērojam sektantus, tad bieži var redzēt, ka vairākumā viņiem piemīt dažādas mānijas, kuras bieži vien pāriet uz šizofrēniju. Šiem cilvēkiem bieži lietas rādās ne tā, kā tās ir īstenībā. Tas ir gan tāpēc, ka šie sektanti tiek vadīti no dažādiem dēmoniem, gan arī kā sekas viņu sektu mācībām, kuras ir radušās šo pašu dēmonu darbības rezultātā.

 

Kā piemēram, mēs varam apskatīt kaut vai mācību par labklājību vai dziedināšanu. Sektantiem tiek iemācīts, ka, ja viņi runās, ka viņi ir bagāti, kaut arī viņiem nav ne kapeikas, tad drīz viņi patiešām kļūs bagāti. Un attiecīgi, ja slimais runās, ka viņš ir vesels, tad patiešām viņš drīz kļūšot pavisam vesels. Jo viņiem būšot tā, ka viņu mute ir runājusi.

 

Tā visa pamatā ir sagrozīts Dieva Vārds un nepareiza tā izpratne un pielietošana. Tā rezultātā daudzi sektanti gadiem ilgi dzīvo uz nabadzības robežas, joprojām savā prātā kā mantru atkārtojot: "Es esmu bagāts!" Un slimie bieži nomirst ar attiecīgo mantru uz lūpām: "Caur Kristus brūcēm es esmu dziedināts!"

 

Visu šo mantru atkārtošanas rezultātā šiem sektantiem rodas nepareiza dzīves uztvere, dzīves realitāte izzūd un cilvēks it kā sāk dzīvot ilūziju pasaulē. Viņu uzceltā ilūziju pasaule nomaina realitāti un cilvēks vairs nespēj saredzēt patieso lietu būtību.

 

Un ja no šādas mākslīgi izveidotās ilūziju pasaules kāds pēkšņi iziet ārā, viņš redz, ka visu laiku ir dzīvojis melos un apmānā. Viņš redz, ka viņam ir ielikta (ieskalota smadzenēs) pavisam savādāka pasaules uztvere, ne tāda kā tā ir īstenībā.

 

Šie sektanti un viņu līderi uzskata sevi par augstākas kārtas cilvēkiem, par izredzētās rases pārstāvjiem, kuri uz pārējiem skatās no augšas, kā uz zemākas kārtas pārstāvjiem.

Skatījumu skaits: 102 | Pievienoja: admin | Reitings: 3.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt