Galvenie » 2014 » Augusts » 23 » Cīņa pret garīgajām varām
17:39
Cīņa pret garīgajām varām

Tagad tā saucamajā kristīgajā pasaulē parādījās jauna tendence: no visurienes un visur dzīt ārā dēmonus. Viņi sasaista un izdzen dēmonus no mājām, no cilvēkiem, no dzīvniekiem, no pilsētām, no valstīm, no valdībām, no visām iespējamām un neiespējamām vietām.

 

Kā rīkojās Jēzus un apustuļi? Vai tad Jēzus sasaistīja un dzina ārā dēmonus no kaut kādas mājas, no pilsētas, kurā dzīvoja vai kurā ienāca un mācīja, no Nācaretes, no Betānijas, no Jeruzālemes, no Izraēla, no Romas Impērijas kopumā? Vai tad, pirms ieiet kādā vietā, Viņš sākumā tur sasaistīja dēmonus, garīgās varas, kuras tur valdīja?

 

Vai tad Jēzus tuksnesī sasaistīja velnu?

 

Vai apustuļi to darīja?

 

Viss, ko viņi darīja - sludināja Valstības Evaņģēliju, dziedināja slimos, atbrīvoja apsēstos, palīdzēja nabagiem, atraitnēm un bāreņiem, stājās pretī ļaunumam ar labu.

 

Un kas attiecas uz apsēsto atbrīvošanu, vai tad Jēzus un apustuļi pavēlēja dēmoniem iet uz bezdibeni? Viņi vienkārši izdzina tos ārā no cilvēkiem.

 

Ja mēs pētām Rakstus, mēs redzam, ka Jēzus Kristus otrās atnākšanas laikā, velns tiks sasaistīts un iemests bezdibenī uz tūkstoš gadiem. Bet kas viņu sasaistīs un iemetīs bezdibenī? Vai ticīgie kristieši, vai Jēzus? Nē! To darīs Dieva eņģelis.

 

Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde. 
Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, 
iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam. (Atkl.20:1-3)

 

Tagad mēs redzam daudzus tā saucamos ekzorcistus, kuri it kā karo ar tumsības spēkiem un sasaista tos un izdzen uz bezdibeni. Bībelē mēs šādu praksi neredzam. Mēs redzam, ka ar velnu karo erceņģelis Miķelis un viņa karapulki:

 

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. (Atkl.12:7)

 

Bet pēc tam, kad velns ir nomests no debesīm, viņš sāk karot pret Izraēlu:

 

Pūķis, redzēdams, ka tas nomests zemes virsū, sāka vajāt sievu, kas bija dzemdējusi puisēnu. (Atkl.12:13)

 

Kad sieva kļūst neaizsniedzama, velns sāk cīņu pret ticīgajiem kristiešiem:

 

Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu. (Atkl.12:17)

 

Tā rezultātā parādās zvērs, viltus pravietis un zvēra zīme.

 

Un tieši par šo periodu runā apustulis Pāvils, saucot to par ļauno dienu, :

 

Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. 
Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. 
Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. 
Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, 
kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; 
bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. 
Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, 
ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem. (Ef.6:11-18)

 

Un šeit tiek uzskaitīts kā ir jācīnās:

  • tas ir - vienmēr runāt patiesību (nemelot),
  • pieņemt Dieva taisnību (nebūt savā paštaisnībā),
  • vienmēr būt gatavam nest miera (ne kara) evaņģēliju,
  • ticēt tam, ko saka Dievs Savā Vārdā (bībelē), lai prastu aizstāvēties uzbrukuma gadījumā un uzvarētu,
  • būt pestītam Kristū,
  • zināt Dieva Vārdu un pielietot to, kur tas vajadzīgs,
  • lūgt Dievu ik brīdi Garā
  • un aizlūgt par visiem svētajiem.

Šeit neiet runa par uzbrūkošu karu pret valdībām, varām utt, bet tikai par aizsardzību uzbrukuma gadījumā.

 

Ir vēl kāda no konteksta izrauta Rakstu vieta, uz kuru pastāvīgi liek uzsvaru viltus mācītāji savā mācībā:

 

Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. (Mt.18:18)

 

Vai tad šeit iet runa par garīgo cīņu? Šeit ir runa par attiecībām brāļu starpā: ja brālis negrib atgriezties no saviem grēkiem, tad draudze viņu uzskata par grēcinieku, un arī debesīs tas pats - šis cilvēks tiks uzskatīts par grēcinieku.

 

Ļaunie gari eksistē - tas ir fakts. Un tie ir jāizdzen no cilvēkiem - tas arī ir fakts.

 

Šodien ir ļoti populārs uzskats, ka dēmoni ir jāizdzen uz bezdibeni. Bet Jēzus un apustuļu kalpošanā tādu praksi mēs neredzam. Jēzus pat atļāva ļaunajiem gariem palikt tajā teritorijā, kur viņi atradās.

 

Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš neizdzītu tos no tā apgabala. (Mk.5:10)

 

Un Viņš tiem to atļāva. (Mk.5:13)

 

Jēzus pats teica, uz kurieni dodas ļaunie gari, kad tie iziet no cilvēkiem:

 

Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis... (Lk.11:24)

 

Šeit nav nekāda norādījuma par bezdibeni. Bībele mūs māca, ka ļauno garu mājvieta ir: gaisa telpa virs zemes.

 

Kas tie tādi ir dēmoni, un kāpēc tie vēlas iemājot cilvēkos?

 

Apustulis Pēteris savā otrajā vēstulē raksta:

 

Jo arī eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam. (2Pt.2:4)

 

Līdzīgi arī mēs lasām Jūdas vēstulē:

 

Un eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nebija nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši, Viņš mūžīgās saitēs saistītus tur ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai. (Jūdas 6)

 

Ja kritušie eņģeļi ir sasaistīti un atrodas noteiktā vietā, kuru tulkojumā no grieķu valodas sauc par tartaru - tas ir - pašā dziļākajā bezdibenī, tad - kas tie ļaunie un nešķīstie gari tādi ir?

 

Ir tāda apokrifu grāmata, kuru sauc par Ēnoha grāmatu. Un tur tiek aprakstīts šis notikums par kritušajiem eņģeļiem un par viņu pēcnācējiem - milžiem, kuri piedzima šo eņģeļu kopošanās rezultātā ar cilvēkiem.

 

Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie ņēma tās sev par sievām, kas tiem labāk patika. (1Moz.6:2)

 

Tanīs dienās milži bija zemes virsū, arī pēc tam, kad Dieva dēli bija gājuši pie cilvēku meitām un tās bija dzemdējušas bērnus. Tie bija varoņi, kas bija senlaikos, vīri ar vārdu. (1Moz.6:4)

 

Lūk, un tur ir teikts, ka kritušos eņģeļus Dievs ielika bezdibenī, bet šo eņģeļu un cilvēku pēcnācēji, pēc tam , kad viņiem vairs nebija viņu miesu, kļuva par tiem ļaunajiem gariem, kurus mēs saucam par dēmoniem.

 

Šeit arī pārdabīgās spējas un pārdabiskais spēks, kurš piemīt apsēstajiem. Tāpēc arī šodien ir tik daudz apsēstu cilvēku starp mūziķiem, sportistiem, politiķiem un pat starp kristiešiem, kuri ir kļuvuši par sava veida dieviem priekš tiem, kas viņus dievina.

 

Eņģeļi nevar ieiet cilvēkā un mājot viņā, bet dēmoni - milžu gari to var, jo viņi radās eņģeļu un cilvēku kopošanās rezultātā.

 

Mēs lasām par eņģeļiem:

 

Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. (Ps.34:8)

 

Eņģelis nevar dzīvot, mājot cilvēkā, mēs lasām, ka eņģelis ir apkārt cilvēkam, bet neieiet viņā.

 

Bet Dieva Gars var mājot cilvēkā.

 

Tāpat ir arī ar kritušajiem radījumiem. Cilvēkā var dzīvot, mājot tikai milžu gari, tikai tie gari, kuri radās eņģeļu kopošanās rezultātā ar cilvēkiem. Viņiem vairs nav savu miesu, bet garā viņi turpina dzīvot. Un tā kā viņiem savu miesu nav, viņi nolēma paverdzināt cilvēku. Un dažādu okultisko darbību rezultātā viņi saņem pieeju pie cilvēka un iemitinās tajos.

 

Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana. (Mt.24:37)

 

Tas ir tas, ko mēs redzam šodien. Visur ir supercilvēki, gan mūzikā, gan politikā, gan sportā, un pat kristietībā, kuri ir kļuvuši par sava veida dieviem (elkiem) priekš saviem sekotājiem. Bet viņu spēks un pārdabīgās spējas slēpjas vienā vienkāršā noslēpumā: viņi ir apsēsti ar tiem pašiem ļaunajiem gariem, milžu gariem, kuri bija līdz Noasa plūdiem virs zemes. Šeit arī visi brīnumi, kurus viņi dara. ...varoņi... vīri ar vārdu... (1Moz.6:4)

 

Mēs redzam, ka tā saucamo lielo bēdu laika vidū, bezdibens tiek atvērts:

 

Un bazūnēja piektais eņģelis, un es redzēju zvaigzni krītam no debesīm uz zemi. Tai tika dota bezdibeņa akas atslēga, 
tā atvēra bezdibeņa aku, un no akas pacēlās dūmi kā liela cepļa dūmi, aptumšojās saule un gaiss no akas dūmiem. 
No dūmiem nāca siseņi uz zemi, un tiem tika dota vara līdzīga zemes skorpionu varai. (Atkl.9:1-3)

 

Tāpat mēs redzam, ka arī zvērs iznāk no bezdibens:

 

...zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa... (Atkl.11:7)

 

Ja mēs uzmanīgi lasām bībeli, mēs redzam, ka tajā tiek pieminēti "mūsu laiku cīnītāji pret garīgajām varām":

 

Tā Sodoma, Gomora un apkārtējās pilsētas, kuras šiem līdzīgi padevās netiklībai un nomaldījās pretdabīgās miesas kārībās, ir noliktas par atbaidošu piemēru mūžīga uguns soda izciešanai. 
Tāpat arī šie, sekodami saviem sapņiem, apgāna miesu, nicina augsto valdnieku, zaimo debess varas. 
Turpretim virseņģelis Miķelis, kad viņam bija Mozus miesas dēļ vārdu cīņa ar velnu, neiedrošinājās par viņu izteikt zaimu spriedumu, bet tikai sacīja: Tas Kungs lai tevi soda! 
Bet šie zaimo visu, ko tie nesaprot, turpretim visās tais lietās, kuras tie izprot dabīgi - līdzīgi neprātīgiem dzīvniekiem, tie iet bojā. (Jūdas 7-10)

 

Šeit iet runa par to, ka šie atkritēji saņems paši pie sevis sodu, kā Sodoma un Gomora.

 

Un mēs arī redzam, ka pārsvarā šie "kalpotāji" un viņu "draudzes" ir nomaldījušies bezdievīgās iekārēs. Un jo laiks ies tālāk, jo vairāk un skaidrāk mēs to redzēsim.

 

 

Ja paskatāmies uz mūsdienu "garīgās cīņas" cīnītājiem, ko mēs redzam? Viņi zaimo visu pēc kārtas! Gan dēmonus, gan velnu, gan debesu varas! Nesaprotiet mani nepareizi, es neaizstāvu velnu un viņa spēkus, bet ne velti taču Svētais Gars ielika šos, Jūdas vēstulē rakstītos pantus, bībelē...

 

Ja pētām Svētos Rakstus, mēs redzam, ka mums nav dotas tiesības zaimot velnu. Taču šodien mēs redzam pat lielas kalpošanas un "lielus kalpotājus", kuri zaimo velnu, lād viņu utt.


Ir par ko aizdomāties! Varbūt šie zaimi norāda uz šo kalpotāju patieso būtību, patiesībā viņi ir sātana kalpotāji?


Viņi apgalvo, ka Svētais Gars ir ar viņiem, bet varbūt tas nav Svētais Gars, bet viltus gars, kurš uzdod sevi par Svēto Garu? Nevar taču Svētais Gars būt pretrunā ar Dieva Vārdu, kurš ir rakstīts bībelē!

 

Dievam ir Savi noteikumi un rīkojumi, kurus Viņš ir nospraudis un nevienam nav tiesību tos pārkāpt, pat maskējoties "taisnības" vārdā.

 

Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nekļūtu par zaimotājiem. Varbūt, ja kaut ko nezinām, paklusēt, padomāt un saskaņot ar Rakstiem, lai neatkristu no Dieva Vārda patiesības.

Skatījumu skaits: 622 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt