Galvenie » 2015 » Janvāris » 1 » Atpakaļceļa nav!
15:48
Atpakaļceļa nav!

Ir Dieva Valstība un velna valstība. Garīgā pasaule ir polāra un tur nav neitrālās zonas. Ir gaisma un tumsība. Ir Dievs un velns. Un attiecīgi, kāds ir valdnieks, tādi arī ir viņa padotie. Dieva Valstībā ir brīnišķīga kārtība un harmonija. Tajā valda teokrātija. Sātans savu valstību veido pēc Dieva Valstības parauga hierarhijas ziņā.

 

Par to, ka ir diva veida valstības, mums runā bībele - dzīvā Dieva Vārds.

Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. (Ef.2:1-2) Šeit iet runa par valdnieku - tātad viņam ir valstība un padotie.

 

Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ.3:3) Šeit Jēzus runā par nepieciešamību mainīt garīgo pilsonību.

 

Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni. (Mt.13:38) Šeit iet runa par divu dažādu valstību pilsoņiem.

 

No tā var pazīt Dieva bērnus un velna bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl savu brāli. (1Jņ.3:10) Šeit iet runa par šo abu valstību iemītnieku piederību. Tātad šeit jau ir skaidri un tieši norādīta garīgo valstību un tās iemītnieku polaritāte. Un cilvēks atrodas vai nu tur, vai arī tur (trešā nav).

 

Dotās valstības likumu nezināšana cilvēku neatbrīvo no atbildības. Ja tu nezini tās valstības likumus, kuras pilsonis tu esi, tas neatbrīvo tevi no atbildības šo likumu pārkāpšanas gadījumā. Tas ir līdzīgi kā ar luksoforu: ja cilvēks iet pie sarkanās gaismas un viņu aptur policists, un uzliek viņam sodu par likuma pārkāpšanu, nepalīdz attaisnojums, ka cilvēks nav zinājis šo likumu. Līdzīgi arī garīgajā pasaulē.

 

Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ.3:3) Tātad cilvēks piedzimst no augšienes.

 

Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā. (Kol.1:13) Šeit ir norādīts par pilsonības maiņu pēc piedzimšanas no augšienes.

 

Ja cilvēks no velna valstības ir ienācis Dieva Valstībā, tad tagad viņš ir Dieva Valstības pilsonis. Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs. (Lk.10:20) Ir notikusi pilsonības maiņa. Viņš tagad atrodas Valstībā, kurā ir pavisam citi likumi, citas attiecības, nekā velna valstībā, no kuras cilvēks ir atnācis.

 

Ja Dieva Valstībā mēģina darboties vai arī to celt ar pasaulīgiem līdzekļiem un attiecībām, ar pasaulīgiem likumiem, tad tas nedarbojas. Dieva Valstībā ir savi principi un savi likumi, kuri ir jāievēro. Šos principus un likumus Jēzus mācīja Saviem mācekļiem - īpaši Kalna svētrunā.

 

Bet kas notiek, ja cilvēks, kurš ir kalpojis Dievam, kurš zina Dieva Valstības principus un likumus, tomēr cenšas aiziet no Dieva Valstības un atgriezties velna valstībā?

 

Ņemsim vērā to, ka abas šīs valstības ir karastāvoklī (karadarbībā). Reāli starp abām šīm valstībām nepārtraukti notiek karš uz dzīvību un nāvi.

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. 
Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. 
Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei. (Atkl.12:11)

Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu. (Atkl.12:17)

 

Arī apustulis Pāvils kristieti redz kā karavīru, kurš ir apģērbis Dieva ieročus un uzbrukuma gadījumā stājas pretī pretiniekam un uzvar viņu.

Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. 
Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. 
Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. 
Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. 
Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās, 
kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam; 
bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. 
Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu, 
ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem, 
arī par mani, lai mana mute droši atvērtos runai un es bez bailēm varētu sludināt evaņģēlija noslēpumu. (Ef.6:10-19)

 

Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. (Atkl.21:7)

Ja jau Dievs ir devis ieročus, tad uzbrukuma gadījumā tie ir jālieto. Zobens, kurš pakarināts pie sienas, neko nevar palīdzēt. Šeit neiet runa par karošanu pret cilvēkiem (tas ir - pret miesu un asinīm), bet pret tumsības spēkiem garīgajā pasaulē. Kā paraugu mēs varam ņemt mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurš stājās pretī velnam ar Dieva Vārdu un velns bija spiests atkāpties. Kristus nezaimoja velnu un tumsības spēkus, kā to dara mūsdienu tā saucamie "garīgie cīnītāji", kuri "zaimo visu, ko tie nesaprot." (Jūdas 1:10) Viņš stājās pretī ar Dieva Vārdu un patiesību, ne uz acumirkli nepiekāpjoties pretiniekam, bet tai pašā laikā arī nezaimojot viņu.

 

 

Kas notiek tad, kad kristietis, kurš ir karojis pret tumsības spēkiem, uzvarējis tos un atņēmis tumsības valstij tās iemītniekus, un ievedis tos Dieva Valstībā, sāk iet atpakaļ?

 

Ja šāds cilvēks apzināti sāk grēkot un pretoties Dievam, neņemot vērā Viņa laipnību un žēlastību, kura vada uz atgriešanos, kas tad notiek? Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? (Rom.2:4)

 

Jēzus saka: Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. (Mt.5:13) No kurienes izmetama? No Dieva Valstības. Redzi, trešās valstības nav garīgajā pasaulē. Ja tevi izmet no Dieva Valstības, tad tu nonāc atpakaļ velna valstībā, kur ar tevi gan tik viegli neauklēsies.

 

Jāņa Atklāsmes grāmatā Jēzus saka:  Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. (Atkl.3:16) No kurienes izspļaušu (izvemšu)? No Savas Miesas.

 

Redzi, ja tu esi bijis ienaidnieka (Dieva) nometnē, esi karojis Viņam par labu, un tad tu ceri atgriezties atkal atpakaļ, tad diemžēl tavas cerības ir uz nulli. Neceri, ka ienaidnieks (velns) tevi apžēlos. Neceri, ka viņš tevi pieņems.

 

Ja tu esi bijis ienaidnieka nometnē un tagad vēlies pāriet pretējā pusē, tad apstājies uz mirkli un padomā par sekām: Dievs tevi vēl var apžēlot, jo Viņa žēlastība ir mūžīga. Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! (Ps.118:1)

 

Bet neceri, ka tu sagaidīsi žēlastību no sātana, kurš ir slepkava, melis un zaimotājs.

Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. (Jņ.8:44)

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. (Jņ.10:10)

Vienīgi tik daudz, lai tevi ievilinātu, un pēc tam pazudinātu.

 

Tev, šodienas kristieti, ir tikai viena izvēle no divām. Vai nu tu kalpo Dievam, vai arī sātanam. Redzi, trešais nav dots.

 

Kas notiek ar tiem kristiešiem, kuri ir kalpojuši Dievam un pēc tam atkal ir atkrituši un aizgājuši projām? Ar viņiem ir sliktāk nekā ar viņiem bija pirms viņu atgriešanās.

 

Pieminiet Lata sievu! (Lk.17:32)

Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai. (Lk.9:62)

Skatījumu skaits: 759 | Pievienoja: admin | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Tas var jūs ieinteresēt