Galvenie » 2015 » Maijs » 21

Lūk, tā arī dzīve dažreiz: mierīgi tā rit savā tecējumā un nekas neliecina par gaidāmo nelaimi.

 

Un pēkšņi, vienā acumirklī, viss pazūd: pamati zem kājām sabrūk un cilvēks krīt bezdibenī. Un vairs nav nekāda glābiņa. Neviens vairs nevar palīdzēt! Viss ir sabrucis. Mierīgās, pierastās dzīves vairs nav...

 

Bet bija tik labi. Lēni un mierīgi viss ritēja savā tecējumā: apkārt puķītes, putniņi dzied, bērni spēlējas, dzīve virzās savā mierīgajā, pierastajā tempā. Dzīves upe tek un laiva mierīgi peld. Visi ir laimīgi, kas gan var paredzēt, ka priekšā ir nelaime? ... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 945 | Pievienoja: admin | Datums: 21.05.2015 | Komentāri (0)

Tas var jūs ieinteresēt